Konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi šā gada deviņos mēnešos – par 12,7% lielāki nekā pērn  (6)

Līdz ar to konsolidētā kopbudžeta izpildē saglabājās pozitīvas tendences un kopbudžeta ieņēmumi bija par 12,7% lielāki nekā 2011.gada attiecīgajā periodā. Savukārt kopbudžeta izdevumi pieauga mērenāk - par 2,1%, akcentē FM.

”Salīdzinājumā ar iepriekšējiem mēnešiem, finansiālā pārpalikuma apjoms septembrī bija ievērojami mazāks, ko noteica zemāki ārvalstu finanšu palīdzības ieņēmumi un nenodokļu ieņēmumi, bet to izpilde bija saskaņā ar iepriekš plānoto. Nodokļu ieņēmumu izpilde kopumā saglabājās augstā līmenī, bet vienlaikus bija vērojamas iepriekšējo gadu tendences, kad, noslēdzoties vasaras mēnešiem, nodokļu ieņēmumi ir nedaudz zemāki,” skaidro finanšu ministrs Andris Vilks (V).

Šā gada deviņos mēnešos kopējie nodokļu ieņēmumi veidoja 3,237 miljardus latu – tas ir par 336,9 miljoniem latu jeb 11,6% vairāk nekā 2011.gada attiecīgajā periodā.

Lielākās nodokļu ieņēmumu pozīcijas - valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (ieskaitot iemaksas valsts fondēto pensiju shēmā) - apjoms šā gada deviņos mēnešos pārsniedza pērnā gada atbilstošā perioda izpildi par 80,8 miljoniem latu, ko noteica nodarbinātības un vidējās darba samaksas kāpums.

Otrā lielākā nodokļu ieņēmumu pozīcija ir pievienotās vērtības nodoklis (PVN), kas, neskatoties uz standartlikmes samazinājumu no 22% līdz 21% ar šā gada jūliju, pildās ļoti labi un izpilde deviņos mēnešos bija par 120 miljoniem latu lielāka nekā 2011.gada attiecīgajā periodā. PVN ieņēmumu kāpumu sekmēja augsts privātais patēriņš un labi mazumtirdzniecības rādītāji.

FM gan atzīst, ka PVN iemaksu pieauguma tempi pēc standartlikmes samazinājuma ir kļuvuši mazāki, taču atbilst prognozētajam.

Trešā lielākā nodokļu ieņēmumu pozīcija ir iedzīvotāju ienākuma nodoklis, kas šā gada janvārī-septembrī, salīdzinot ar pērnā gada attiecīgo periodu, pieauga par 60,6 miljoniem latu. To sekmēja līdzīgi faktori kā sociālo apdrošināšanas obligāto iemaksu gadījumā, norāda FM.

Pašvaldību konsolidētajā kopbudžetā šā gada septembrī bija izveidojies finansiālais deficīts 11,5 miljonu latu apmērā, tādējādi samazinot līdz šim uzkrāto pārpalikumu. Deficītu septembrī noteica sezonālais nodokļu ieņēmumu kritums par 20,5 miljoniem latu, kā arī uzturēšanas izdevumu pieaugums par 3 miljoniem latu.

FM atzīmē, ka gada pēdējos mēnešos pašvaldību konsolidētajā budžetā tiek prognozēts straujāks izdevumu pieaugums, taču šāda tendence ir novērota arī iepriekšējos gados. Turpmākajos mēnešos tiek prognozēts arī nodokļu ieņēmumu kāpums, kas saistīts ar darba samaksas pieaugumu gada nogalē, kā arī nekustamā īpašuma nodokļa maksāšanas termiņu.

Sākot ar oktobri, arī kopējo izdevumu pieaugums plānots straujāks nekā līdz šim, kas pamatā ir saistīts ar iepriekšējo gadu tendencēm, kā arī sakarā ar grozījumiem likumā par valsts budžetu 2012.gadam. Līdz ar to sagaidāms, ka pārpalikums konsolidētajā kopbudžetā turpmākajos mēnešos samazināsies, tomēr gada griezumā finansiālā bilance būs būtiski labāka nekā 2011.gadā, skaidro FM.

Saskaņā ar budžeta deficīta un parāda notifikācijas datiem, kurus Centrālā statistikas pārvalde iesniedza ”Eurostat” šā gada oktobrī, vispārējās valdības budžeta deficīts 2011.gadā veidoja 3,4% no IKP. Savukārt 2012.gadā saskaņā ar FM prognozēm vispārējās valdības budžeta deficīta apmērs pēc ”EKS'95” metodoloģijas būs saskaņā ar noteikto mērķi – 1,9% no IKP.