Lai mazinātu ienākumu nevienlīdzību jeb plaisu starp bagātajiem un mazāk turīgajiem, tiek vērtētas dažādas idejas, tostarp diferencēt iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmi un arī ar IIN neapliekamo minimumu, to žurnālistiem pēc valdības sēdes atzina labklājības ministre Ilze Viņķele ( V).
Viņa klāstīja, ka Labklājības ministrija kopā ar Finanšu ministriju vērtē iespēju cilvēkiem ar zemākiem ienākumiem noteikt augstāku ar nodokli neapliekamo minimumu, bet cilvēkiem ar augstākiem ienākumiem neapliekamais minimums varētu būtu salīdzinoši zemāks.
Ministre gan atturējās minēt konkrētu algu līmeni, pie kāda neapliekamais minimums varētu būt augstāks un pie kāda – attiecīgi salīdzinoši zemāks. Tāpat ministre neminēja arī iespējamos neapliekamā minimuma apmērus. Patlaban neapliekamais minimums Latvijā ir visiem vienāds - 45 lati.
Tāpat lielākas progresijas ieviešanā tiek vērtēta iespēja diferencēt IIN likmi, kas patlaban ir 25%, bet no nākamā gada sākuma tiks samazināta līdz 24%, skaidroja ministre.
Pēc viņas domām, ieviešot diferencētu IIN likmi, nosakot cilvēkiem ar lielākiem ienākumiem augstāku likmi, bet ar zemākiem – zemāku, nepieaugs vēlme slēpt savus ienākumus, jo sliktāk kā pašlaik vairs nevar būt. Jau šobrīd 35% iedzīvotāju sociālās iemaksas veic tikai no minimālās algas. ”Nu kur vēl vairāk slēpt?”.
Finanšu ministrs Andris Vilks ( V) žurnālistiem pauda atbalstu idejai par progresīva ar IIN neapliekamā minimuma ieviešanu, nevis progresīvu IIN likmi. Ministra ieskatā, mērķtiecīgas labklājības politikas veidošanai būtu jādomā arī par ikgadējās ienākumu deklarēšanas sistēmas pilnveidi – deklarēšanās būtu tad jāattiecina uz plašāku iedzīvotāju loku nekā tagad.
"Ja nav saprotama informācija par iedzīvotāju gada ienākumiem, daudz grūtāk veikt iedzīvotāju labklājības politiku un atbalstu," skaidroja ministrs.
Arī premjers Valdis Dombrovskis ( V) preses konferencē pēc valdības sēdes atzina: ja noteiks sarežģītāku un diferencētāku IIN piemērošanas sistēmu, tad ikgadējo ienākumu deklarēšanas prasības būs jāattiecina uz ievērojami plašāku iedzīvotāju loku.
Premjers vienlaikus uzsvēra, ka patlaban izskan dažādas idejas par lielāku progresiju ienākumu nevienlīdzības mazināšanai. Tiesa, šos priekšlikumus iespējams vērtēt vien 2014.gada valsts budžeta projekta vērtēšanas kontekstā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!