Saeimā par Fiskālās disciplīnas likumprojektu joprojām daudz neskaidrību  (1)

Komisijā pašlaik nav skaidrības, kam jaunajā likumā ir jābūt un kādā formā to virzīt tālāk izskatīšanai Saeimā.

Uz vairākiem problēmjautājumiem uzmanību vērsa arī Saeimas Juridiskais birojs, tostarp norādot uz pārāk sīku regulējumu un to, ka, pieņemot šo likumu, varētu būt nepieciešamas izmaiņas vēl vairākos citos likumos.

Saeimas Juridiskā biroja vadītājs Gunārs Kusiņš sacīja, ka būtu vērtīgi palūkoties, kā citās valstīs šis jautājums tiek risināts, jo ne jau tikai Latvijā pašlaik ir aktuāls fiskālās disciplīnas jautājums. Birojs jau mēģinājis iegūt Vācijas fiskālās disciplīnas likumprojekta iestrādes, lai redzētu, kādu risinājumu šī valsts izvēlējusies.

Viņš arī uzsvēra, ka parlamentam ir jālemj par būtiskākajiem jautājumiem, kur nepieciešamas politiskas diskusijas, taču patlaban Fiskālās disciplīnas likumprojekts ir ļoti plašs.

Finanšu ministrijas (FM) pārstāvis Nils Sakss norādīja, ka diezin vai citas valstis būs tikušas daudz tālāk šā jautājuma risināšanā, tomēr ministrija uz nākamo komisijas sēdi sagatavos informāciju par ārvalstu pieredzi.

Komisija pie Fiskālās disciplīnas likumprojekta izskatīšanas atgriezīsies 21.novembrī.

Fiskālās disciplīnas likumprojekts Saeimā atrodas jau kopš 2011.gada beigām. Pašlaik tas ir apstiprināts pirmajā lasījumā.

Likumprojekts uz otro lasījumu gan piedzīvojis nozīmīgas izmaiņas, ņemot vērā, ka šogad pavasarī tika parakstīts un Saeima ratificēja Eiropas Savienības fiskālās disciplīnas līgumu. Finanšu ministrija iesniegusi likumprojektam vairākus priekšlikumus, lai to saskaņotu ar līgumu.

Likumprojekta mērķis ir nodrošināt ilgtspējīgu valsts attīstību, makroekonomisko stabilitāti un samazināt tautsaimniecības ievainojamību ārējo satricinājumu dēļ. Tas arī nosaka fiskālās politikas veidošanas principus, tās plānošanas un realizēšanas instrumentus un fiskālos nosacījumus.

Jaunā likuma anotācijā paskaidrots, ka līdz šim Latvijā ir īstenota procikliska fiskālā politika. Finanšu un ekonomiskā krīze Latvijā un tās ietekmes analīze ļoti skaidri parādījusi, ka, īstenojot prociklisku fiskālo politiku straujas ekonomiskās izaugsmes gados, tiek veicināta ekonomikas pārkaršana, padarot situāciju grūti kontrolējamu brīdī, kad sākas ekonomiskā lejupslīde, līdz ar to turpmākā fiskālā politika jābalsta uz pretcikliskuma principu.

Lai nepieļautu līdzīgas situācijas atkārtošanos nākotnē un samazinātu valsts ievainojamību nākamo iespējamo globālo ekonomisko un finanšu krīžu gadījumos, nepieciešams tiesisks regulējums, kas nodrošinātu stingru fiskālo disciplīnu ilgtermiņā, norāda likumprojekta izstrādātāja Finanšu ministrija.

Par Fiskālās disciplīnas likumprojektu Saeimai jālemj trijos lasījumos.

Eiropas Savienības dalībvalstu līderi, tostarp Latvijas premjers Valdis Dombrovskis, 2.martā Briselē parakstīja jauno starpvalstu līgumu par stingrāku fiskālo disciplīnu. No 27 dalībvalstīm līgumu neparakstīja Lielbritānija un Čehija. Saeima 31.maijā līgumu ratificēja.