2013.gada budžets: Kam zāle būs zaļāka?  (35)

2013.gada valsts budžets izceļas ar to, ka tas būs pirmais pēdējo četru gadu laikā, kas sagatavots bez starptautisko aizdevēju pārstāvju uzraudzības. Vēl nākamā gada budžets no "saviem priekšgājējiem" atšķiras ar to, ka sagatavots un vētīšanai Saeimas galīgajā lasījumā nonācis salīdzinoši laicīgi – bez ārkārtas valdības un koalīcijas sēdēm, kuras iepriekš bieži ievilkās arī līdz vēlam vakaram. Par budžetu atbildīgā Finanšu ministrija (FM) valsts galveno 2013.gada ieņēmumu un tēriņu plānu nodēvējusi par izaugsmes budžetu – tā prioritātes ir nodokļu mazināšana, ceļu infrastruktūras sakārtošana, veselības aprūpe un demogrāfijas jautājuma risināšana.

- No 2013.gada 1.janvāra divkāršos krīzes laikā noteiktos griestus vecāku pabalstam jeb tā sauktajai "māmiņalgai", maternitātes un arī paternitātes pabalstam. Līdz šim vienā no šiem pabalstiem dienā valsts maksāja 11,51 latu jeb aptuveni 350 latus mēnesī un 50% no summas virs 11,51 lata. Savukārt no nākamā gada tiks maksāti 23,02 lati dienā jeb ap 700 latu mēnesī un 50% no summas virs šiem 700 latiem. Tāpat paaugstināsies minimālā vecāku pabalsta apmērs sociāli apdrošinātiem vecākiem - no pašreizējiem 63 latiem līdz 100 latiem mēnesī.

- Bērna kopšanas pabalsts paaugstināsies no 50 latiem līdz 100 latiem mēnesī par bērna kopšanu no dzimšanas līdz gada vecumam tiem vecākiem, kuri iepriekš nav strādājuši. Savukārt visiem vecākiem pabalsts par gada līdz pusotram gada veca bērna kopšanu pieaugs no pašreizējiem 30 latiem līdz 100 latiem mēnesī. Tāpat visi vecāki turpinās saņemt bērna kopšanas pabalstu 30 latu apmērā mēnesī par pusotra līdz divus gadus veca bērna kopšanu.

- Plānots, ka no 2013.gada 1.septembra privātajiem bērnudārziem no valsts budžeta būs pieejams finansējums to pusotru gadu un vecāku bērnu aprūpei, kuri lielās rindas dēļ netiek pašvaldības "dārziņā". Pašvaldības bērnudārzu rindu problēmu plānots novērst līdz 2014.gadam, un šī jautājuma risināšanai nākamā gada valsts budžetā atvēlēti 3,22 miljoni latu. Vairākām ministrijām līdz nākamā gada 1.martam vēl ir jāvienojas par finansējuma apmēru par vienu bērnu un citiem jautājumiem.

- Vēl no nākamā gada dubultos obligātās sociālās apdrošināšanas iemaksas to vecāku pensiju, bezdarba un invaliditātes apdrošināšanai vecākiem, kuri kopj mazu bērnu. Patlaban līdz pusotru gadu vecu bērnu kopjošo vecāku pensiju apdrošināšanas iemaksām novirza 20% no 50 latiem mēnesī, bet šo slieksni no nākamā gada cels līdz 100 latiem mēnesī. Tas nozīmē, ka līdzšinējo 10 latu vietā pensiju apdrošināšanai mēnesī tiks novirzīti 20 lati. Izmaiņas attieksies uz vecākiem, kuri kopj bērnu līdz pusotra gada vecumam un saņem bērna kopšanas pabalstu, un arī vecākiem, kuri kopj bērnu līdz gada vecumam un saņem vecāku pabalstu jeb tā saukto māmiņu vai tēta algu. Palielinot sociālās apdrošināšanas iemaksas, palielināsies vecāku pensijas kapitāls.

Nākamais gads būs pirmais pēc krīzes, kad tiks audzēta sociālās apdrošināšanas iemaksu likme pensiju 2.līmenī, tādējādi nākotnes pensionāru pensijai novirzot lielāku sociālo iemaksu daļu no kopējā pensijas kapitāla. Savukārt pašreizējiem pensionāriem nākamā gada budžets nekādas izmaiņas nesola.

- Pensiju 2.līmeņa iemaksu likme paaugstināsies no pašreizējiem 2% līdz 4%. Šī likme krasi samazināta krīzes laikā - no 8% 2008.gadā līdz 2% 2009.gadā, un kopš tā laika likmes apmērs nav mainīts, lai gan bijuši priekšlikumi likmi paaugstināt ātrāk un lielākā mērā. Arī 2013.gadā bija paredzēts, ka iemaksu likmei pensiju 2.līmenī jābūt 6%, taču valdība saistībā ar joprojām saspringto situāciju budžetā nolēma to nākamgad audzēt mērenāk - līdz 4%, bet 6% līmeni pakāpeniski panākt līdz 2016.gadam;

- Toties pašreizējos pensionārus 2013.gada budžets tieši neietekmēs - vecuma pensijas pirmo reizi pēc krīzes atsāks indeksēt vien 2014.gada oktobrī, un šim mērķim plānots novirzīt 5,46 miljonus latu. Vēl zīmīgi, ka ar 2014.gada 1.janvāri piemaksas pie vecuma un invaliditātes pensijas tiks maksātas no valsts pamatbudžeta, nevis no sociālā budžeta kā līdz šim.

No nākamā gada valsts būs pretimnākoša pret bezdarbniekiem ar salīdzinoši mazu darba stāžu - bezdarbnieka pabalsta saņemšanas ilgums vairs nebūs atkarīgs no cilvēka apdrošināšanas stāža un visiem bez darba palikušajiem šo pabalstu maksās deviņus mēnešus.

No 2013.gada 1.janvāra pirmos trīs mēnešus bezdarbnieki pabalstu varēs saņemt pilnā apmērā, nākamos trīs mēnešus - 75% no piešķirtā bezdarbnieka pabalsta apmēra, bet pēdējos trīs mēnešus - 50% no pabalsta apmēra. Tādējādi bezdarbniekiem palielināsies sociālā aizsardzība, lai deviņu mēnešu laikā palīdzētu viņiem atrast savai kvalifikācijai, prasmēm un interesēm atbilstošu darbu.

Pašlaik cilvēkiem ar apdrošināšanas stāžu no 1 līdz 9 gadiem (ieskaitot) bezdarbnieka pabalstu maksā četrus mēnešus, ar stāžu no 10 līdz 19 gadiem (ieskaitot) - sešus mēneši, bet ar stāžu no 20 gadiem - deviņi mēneši. Šādu pabalsta maksāšanas perioda diferencēšanu vispirms ieviesa pirmskrīzes gados, lai veicinātu bezdarbnieku ātrāku atgriešanos darba tirgū. Sākoties krīzei, šo kārtību atcēla un visiem pabalstu maksāja deviņus mēnešus, taču tas nebija ilgi un drīz vien valsts atgriezās pie pabalsta termiņa diferencēšanas atkarībā no darba stāža, kas tagad atkal atcelta.

Līdz 2014.gada 31.decembrim piešķiramajam bezdarbnieka pabalstam ir noteikts ierobežojums - ja piešķiramā pabalsta apmērs pārsniedz 11,51 latu dienā, tad dienā tiek piešķirts 11,51 lats un 50% no summas, kas pārsniedz šo 11,51 latu.

Valsts pārvaldes darbinieku motivēšanu nākamgad sasaistīs ar jaunu novērtēšanas sistēmu - varēs maksāt prēmijas un tiks palielinātas piemaksas par darbinieku aizvietošanu un papildu darbu. Piemaksu kopsumma gan nedrīkstēs pārsniegt pusi no mēnešalgas.

Krīzes laikā būtiski samazinājās valsts pārvaldes darbinieku darba samaksa, kā arī iespēja motivēt darbiniekus, un daudzi speciālisti pameta darbu valsts pārvaldē. Tāpēc, lai uzlabotu situāciju, paredzēta iespēja iestādes vadītājam noteikt piemaksu padotiem darbiniekiem par papildu darbu un par aizvietošanu, nosakot tās maksimālo apmēru - 30% no mēnešalgas. Līdz šim šis apmērs varēja būt 20% no mēnešalgas. Piemaksas gan varēs izmaksāt, nepalielinot esošo iestādes atalgojuma fondu.

Tāpat paredzēta iespēja noteikt piemaksu par personisko darba ieguldījumu un darba kvalitāti, nosakot tās maksimālo apmēru - 30% (līdz šim 20%) no mēnešalgas. Tas nozīmē, ka iestādes vadītājam labāko darbinieku motivēšanai būs jāizvērtē visas padotās struktūras efektivitāte kopumā, ja nepieciešams, optimizējot darbinieku skaitu. Arī šī iespēja paredzēta, nepalielinot esošo iestāžu atalgojuma fondu.

Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā paredz saglabāt atsevišķus ierobežojumus ar atlīdzību saistītajiem izdevumiem arī nākamajā gadā, tai skaitā, atlaišanas pabalsta apmēram - 95% no mēneša vidējās izpeļņas, ja darbinieks pie attiecīgā darba devēja bijis nodarbināts mazāk nekā piecus gadus, un viena mēneša vidējā izpeļņa - ja vairāk nekā piecus gadus.

2013.gadā paredzēta iespēja arī motivēt tos darbiniekus, kuru darbības rezultātā ir būtiski uzlabota situācija ēnu ekonomikas apkarošanā un godīgas konkurences veicināšanā, kā arī par ieguldījumu valsts budžeta izdevumu samazināšanā vai iestādes darbības izpildes rādītāju uzlabošanos. Šādā veidā paaugstināsies atlīdzības mainīgā daļa, kas sekmēs darbinieku motivāciju un būs vērsta uz speciālistu saglabāšanu un noturēšanu valsts pārvaldē.

Saistībā ar nodokļu politiku nākamgad lielākās izmaiņas gaidāmas nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) un arī iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) piemērošanā.

- No 1.janvāra saskaņā ar Saeimas šopavasar nolemto samazināsies IIN likme no esošajiem 25% līdz 24%. Ienākuma nodokļa likme samazināsies arī turpmāk - 2014.gadā un 2015.gadā ik gadu par diviem procentu punktiem, 2015.gadā sasniedzot 20%. Vēl no nākamā gada vidus pieaugs ar IIN neapliekamais minimums - tas par apgādībā esošu personu pieaugs no pašreizējiem 70 latiem līdz 80 latiem.

- NĪN likmes griesti būs 1,5% no kadastrālās vērtības - divreiz mazāki par iepriekš likumā paredzētajiem "mājokļa nodokļa" griestiem - 3% no kadastrālās vērtības. NĪN noteikšanas un administrēšanas tiesības no 2013.gada pilnībā būs nodotas vietējām pašvaldībām.

Ja pašvaldība izvēlēsies savā teritorijā neizmantot iespēju noteikt "mājokļa nodokli" līdz 1,5%, tā varēs saglabāt saviem iedzīvotājiem esošās nodokļa likmes - 0,2%, 0,4% un 0,6%. Zemei nodokļa likme paliks nemainīga - 1,5% no kadastrālās vērtības, bet graustiem un neapsaimniekotajai lauksaimniecības - 3% no kadastrālās vērtības, taču paredzēta iespēja pašvaldībām piemērot šādiem īpašumiem papildlikmi, palielinot kopējo likmi līdz 4,5%.

Saskaņā ar Saeimas Budžeta komisijā trešdien atbalstīto priekšlikumu daudzbērnu ģimenes varēs saņemt NĪN atlaidi - 50% apmērā par dzīvojamo objektu (māju vai dzīvokli un tam piekritīgo zemi), kurā ir deklarēti daudzbērnu ģimenes locekļi ar vismaz trīs bērniem. Gadā NĪN atlaide nevarēs pārsniegt 300 latus, ka būs vairāk par iepriekš plānotajiem 120 latiem.

Valsts kopbudžeta ieņēmumi nākamgad plānoti 5,666 miljardi latu, bet kopbudžeta izdevumi plānoti 5,824 miljardi latu. Salīdzinājumam, kopbudžeta ieņēmumos šogad plānoti 5,765 miljardi latu, bet izdevumos - 5,898 miljardi latu.

2013.gadā iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumos plānoti 872,9 miljoni latu (2012.gadā - 854,6 miljoni), bet pievienotās vērtības nodoklī plānots iekasēt 1,126 miljardus latu (2012.gadā - 1,070 miljardus). Plānots, ka kopbudžeta deficīts nākamgad veidos 158 miljonus latu, savukārt vispārējās valdības budžeta deficīts plānots 221,1 miljona latu apmērā jeb 1,4% no iekšzemes kopprodukta (IKP), bet IKP pieaugums salīdzināmās cenās prognozēts 3,7%.

2013.gada valsts budžeta izstrādē pieņemts, ka IKP nākamgad sasniegs 15,986 miljardus latus un kopprodukta pieaugums salīdzināmās cenās nākamgad tiek prognozēts 3,7%. Vēl arī noteikts, ka maksimālais valsts parāds gada beigās pēc nomināla var sasniegt 6,9 miljardu latu.

Salīdzinājumā ar 2012.gadu, nākamgad valsts konsolidētajā budžetā paredzēts ieņēmumu palielinājums 133,1 miljona latu apmērā un izdevumu pieaugums - 146,8 miljonu latu apmērā.

2012.gadā vispārējās valdības budžeta deficīts plānots 1,9% no IKP, bet IKP pieaugums salīdzināmās cenās 4%.