Ārgalis lūdzis sākt kriminālprocesu par iespējamām nelikumīgām darbībām ar bankai ieķīlāto mantu, kuru dēļ Latvijas valstij Noguldījumu garantiju fonda (NGF) personā, iespējams, radīti zaudējumi vairāk kā 42 miljonu latu apmērā.
Iesniegumā lūgts pie kriminālatbildības par šiem nodarījumiem saukt "Krājbankas" administratoru Jāni Ozoliņu un tās fiziskās personas, kuras īstenoja 2012.gada 27.augusta darījumu, kurā bankai ieķīlātā manta, kuras vērtība bija vairāk nekā 62 miljonu latu, tika pārdota SIA „Atlantijas Biroji" par trīs reizes zemāku cenu - par nedaudz vairāk kā 20 miljoniem latu, turklāt atliekot pirkuma cenas samaksas termiņu uz 15 gadiem, portālu "Delfi" informēja Ārgaļa interešu pārstāvji.
Iesnieguma autors uzskata, ka "Krājbankas" administrators nerīkoja izsoli, bet šo mantu pārdeva paša administrētās maksātnespējīgās bankas meitas sabiedrībai SIA „Atlantijas biroji", kurai nav līdzekļu pirkuma cenas samaksas veikšanai un šādi administrators samazinājis atgūstamās mantas vērtību vairāk kā 42 miljonu latu apmērā un "nodrošinājis sev „mūža" algu 15 gadu garumā".
Šī darījuma dēļ "Krājbankas" likvidācijai būs nepieciešama administratora turpmāka „palīdzība" vismaz šos nākamos 15 gadus, jo tieši tik ilgā laikā mantas ieguvējam ir jāveic maksājums.
Tāpat administratoram tiek pārmests, ka attiecībā uz vienu no likvīdākajiem bankas aktīviem - parāda prasījumiem pret AS „Air Baltic Corporation", tas rīkojies pilnīgi pretēji likumam, un slepus to ir atsavinājis, ignorējot likumā noteiktos maksātnespējas procedūras galvenos principus. Administratoram nebija pamata trīskārtīgi samazināt ieķīlātās mantas vērtību, ja parādnieks ir Latvijas Nacionālā lidsabiedrība.
Sūdzības iesniedzēja skatījumā, tieši šī rīcība ir pamats tam, ka NGF joprojām ir "caurums" - visu fondā ienākošo naudu no atgūtajiem "Krājbankas" līdzekļiem un tirgū strādājošo banku iemaksām novirza Valsts kasei (VK), lai atmaksātu aizdevumu garantētās atlīdzības izmaksai visiem bankas krahā cietušajiem noguldītājiem.
Jau vēstīts, ka pērn 21.novembra vēlā vakarā Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) paziņoja par lēmumu apturēt "Krājbankas" darbību saistībā ar bankā konstatēto līdzekļu iztrūkumu, par ko informētas tiesībsargājošās iestādes.
Nedaudz vairāk kā nedēļu pēc bankas darbības apturēšanas - 29.novembrī - valstij daļēji piederošā banka "Citadele" sāka maksāt valsts garantētos noguldījumus. "Krājbankas" maksātnespējas dēļ Latvijā pirmo reizi tika iedarbināts NGF - valsts katram "Krājbankas" klientam atmaksāja bankā noguldīto, kas nepārsniedza 100 000 eiro (70 000 latus).
Patlaban norisinās bankas likvidācijas process.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
