No eksbaņķieriem Kargina un Krasovicka piedzen 3,4 miljonus latu  (198)

"Reverta" prasība pret Karginu un Krasovicki tika apmierināta daļēji. Tika nolemts solidāri piedzīt no abiem apsūdzētajiem par labu "Reverta" zaudējumus 3 317 333 latu apmērā, tiesas izdevumu segšanai 20 491 latu un ar lietas izmeklēšanu saistītos izdevumus 111 146 latu apmērā. Tādējādi kopā no Kargina un Krasovicka nolemts piedzīt 3 448 970 latu.

Savukārt "Reverta" prasība par 56,748 miljonu latu piedziņu no Kargina un Krasovicka tika noraidīta.

Tiesa nolēma arī atcelt 2010.gada Rīgas apgabaltiesas civillietu kolēģijas lēmumu par Karginam un Krasovickim piemērotajiem prasības nodrošinājumiem daļā, kas pārsniedz 4,095 miljonus latu. Tādējādi nolemts apsūdzētajiem atmaksāt "Reverta" kontā iemaksātos 7 069 407 latus, kas iemaksāti zaudējumu nodrošināšanai, kuri varēja viņiem rasties saistībā ar prasības nodrošināšanu.

Tāpat nolemts piedzīt no Kargina un Krasovicka par labu valstij tiesas izdevumus 3,24 latu apmērā no katra.

Pilns tiesas spriedums būs pieejams 4.janvārī. Tiesas spriedumu varēs pārsūdzēt 20 dienu laikā pēc pilna tiesas sprieduma publicēšanas.

Kargina un Krasovicka pārstāvis zvērināts advokāts Uģis Grūbe žurnālistiem norādīja, ka pagaidām nevar pateikt, vai spriedumu apsūdzēto puse pārsūdzēs. "Noklausoties tikai saīsināto spriedumu, nevaru atbildēt. Klientu pozīcija bija un joprojām ir, ka nekad viņi apzināti zaudējumus bankai nav nodarījuši. Tomēr par 3,316 miljoniem tiesa uzskatījusi, ka viņi ir vainīgi. Varbūt pārsūdzēsim. Vēl vērtēsim, kad ar tiesas motivāciju iepazīsimies," teica Grūbe.

Arī "Reverta" pārstāvis zvērināts advokāts Agris Bitāns žurnālistiem klāstīja, ka pirms iepazīšanās ar pilnu tiesas spriedumu sīkākus komentārus nevar sniegt, taču atzina, ka "summārā izteiksmē ar lēmumu nevaram būt apmierināti". "Domāju, ka pēc iepazīšanās ar pilnu tiesas spriedumu vērtēsim iespējas. Droši vien pārsūdzēsim spriedumu," sacīja Bitāns un atgādināja, ka "Reverta" prasība bija piedzīt no Kargina un Krasovicka vairāk nekā 60 miljonus latu. "Klients vēlētos saņemt lielāku summu," piebilda "Reverta" pārstāvis un uzsvēra, ka pašlaik nav skaidrs, kurā daļā prasība tikusi apmierināta.

Jau vēstīts, ka tiesa 7.decembrī pabeidza lietas izskatīšanu un piektdien pasludināja spriedumu.

"Parex bankā" aģentūrai BNS iepriekš norādīja, ka, izvērtējot laika posmā no 1995.gada 1.janvāra līdz 2008.gada 5.decembrim slēgtos aizdevumu un noguldījumu līgumus starp banku un abiem bijušajiem bankas valdes locekļiem, kuri vienlaicīgi bija arī bankas vairākuma akcionāri, kā arī ar viņiem saistītām personām, "Parex banka" konstatējusi vairākus darījumus, kas noslēgti pretēji bankas interesēm un piemērojot bankai īpaši neizdevīgus noteikumus, kuri būtiski atšķiras no nosacījumiem, ar kādiem nesaistītas puses noslēgtu šādus līgumus. Darījumu analīze liecinājusi, ka minētajā periodā tie faktiski ļāvuši bijušajiem valdes locekļiem iedzīvoties uz bankas rēķina.

Turklāt, pēc bankas rīcībā esošās informācijas, šie līgumi slēgti, Karginam un Krasovickim atrodoties interešu konfliktā un pārkāpjot vairāku likumu normas. Līdz ar to abu bijušo bankas valdes locekļu darbībās saskatāmi nozīmīgi likumā noteikto valdes locekļu pienākumu pārkāpumi, bankai nodarot lielus zaudējumus.

2010.gada 16.augustā Rīgas apgabaltiesa nolēma prasību nodrošināt, apķīlājot abiem bijušajiem "Parex bankas" valdes locekļiem piederošos nekustamos īpašumus, kustamo mantu, skaidru naudu un maksājumus, kas viņiem pienākas no trešajām personām, tostarp naudas līdzekļus kredītiestādēs un citās finanšu institūcijās, ieskaitot "Parex banku". Tiesa arī pieņēma lēmumu noteikt "Parex bankai" nodrošināt zaudējumu atlīdzību, kas varētu rasties no šā lēmuma izpildes, iemaksājot septiņus miljonus latu tiesas izpildītāja depozīta kontā. "Parex banka" šo tiesas lēmumu pārsūdzēja Augstākajā tiesā, kas 2010.gada oktobra sākumā noraidīja bankas sūdzību.

Vēlāk Kargins un Krasovickis lūdza apgabaltiesu atcelt viņiem piemēroto prasības nodrošinājumu, taču Rīgas apgabaltiesa šo lūgumu 2010.gada 21.decembrī noraidīja. Arī Augstākā tiesa pērn 14.aprīlī, izvērtējot abu bijušo bankas akcionāru blakussūdzības, atstāja spēkā apgabaltiesas lēmumu.

"Parex banka", kas tobrīd bija otra lielākā Latvijas banka, 2008.gada rudenī vērsās pēc valdības palīdzības, lai izvairītos no finanšu problēmām, kuras bankai draudēja rasties pasaules finanšu krīzes dēļ. Lai atbalstītu banku, valdība 2008.gada 8.novembrī pieņēma lēmumu kļūt par "Parex bankas" kontrolpaketes īpašnieci, iegūstot 51% bankas akciju. Savukārt 3.decembrī valdība ārkārtas sēdē jau nolēma pārņemt 84,83% "Parex bankas" akciju, papildus jau iepriekš pārņemtajam 51% bankas akciju iegūstot arī bankas līdzšinējiem lielākajiem akcionāriem Karginam un Krasovickim atlikušos 34% akciju.

2010.gada 1.augustā beidzās "Parex bankas" operacionālās sadalīšanas process. Atbilstoši restrukturizācijas modelim no "Parex bankas" tika izdalīta daļa aktīvu un izveidota jauna banka ‒ "Citadele".

"Parex banka" savukārt kopš 2010.gada augusta vairs nesniedz komercbankām raksturīgos pakalpojumus, tādēļ arī tika nolemts mainīt statusu, kā arī nosaukumu, turpinot darbu kā profesionālam problemātisko aktīvu pārvaldīšanas uzņēmumam, lai atgūtu valsts ieguldītos līdzekļus. Tagad tā strādā ar nosaukumu "Reverta".