kristofers_gviljams_reverta
Foto: Publicitātes foto

AS "Reverta" (agrāk "Parex banka") ir pilnībā sasniegusi 2012.gadam izvirzīto mērķi, gada nogalē Valsts kasei atmaksājot 11,5 miljonus eiro (8,05 miljoni latu). Savukārt kopumā pērn atmaksāti 89,7 miljoni eiro (62,8) portālu "Delfi" informēja bankas Komunikāciju un mārketinga direkcijas vadītāja Marita Ozoliņa-Tumanovska.


"Vienlaicīgi ar gandarījumu un lepnumu par sasniegto, nākotnes prognozēs esam piesardzīgi. Ārējo faktoru loks, kas lielā mērā iespaido mūsu darbībās rezultātus, ir gana plašs. Kā būtiskākos var minēt ekonomisko situāciju kopumā, no kuras atkarīga ne tikai nekustamo īpašumu tirgus aktivitāte, cenu līmenis un iedzīvotāju pirktspēja, bet arī mūsu kredītņēmēju komerciālā darbība un attiecīgi viņu spēja pildīt savas kredītsaistības. Tāpat izmaiņas Latvijas likumdošanā, atsevišķu likumu nepilnību novēršanas procesu un tiesu sistēmas gausums, kā arī Latvijas nodokļu maksātāju attieksme pret negodprātīgu kredītu nemaksātāju krāpnieciskajām darbībām, - bez sabiedrības atbalsta šādu shēmu  īstenošana  ir daudz sarežģītāka", norāda AS "Reverta" valdes priekšsēdētājs Kristofers Gviljams.   

Tomēr atsevišķas indikācijas gan nepārprotami norādot uz Latvijas pakāpenisku atveseļošanos no krīzes, kas pagājušā gada beigās ļāva ievērojami kāpināt ieņēmumus no nekustamo īpašumu pārdošanas. Kā pozitīvas izmaiņas jāatzīmē arī pieaugošā tiesībsargājošo iestāžu izpratne par fiktīvo īres līgumu problemātiku, veicot to nopietnu izvērtēšanu un atcelšanu. Vairākos gadījumos ir ierosinātas arī krimināllietas, uzsver Gviljams.

"Reverta" ir lielākais problemātisko aktīvu pārvaldītājs Baltijas valstīs. Uzņēmuma darbība ir koncentrēta trijos galvenajos virzienos - kredītu restrukturizācija, parādu piedziņa un nekustamo īpašumu pārvaldīšana. Kopš 2010.gada 1.augusta līdz 2012. gada 30. novembrim "Reverta" no problemātisko aktīvu izstrādes un pārdošanas ir atguvusi 419 miljonus eiro (293 miljoni latu). 

Jau vēstīts, ka "Parex" kopš 2010.gada 1.augusta neveic komercbankām raksturīgos pakalpojumus, tostarp kreditēšanu, klientu depozītu un noguldījumu kontu apkalpošanu un citus. Šobrīd "Parex bankas" darbība pamatā ir saistīta ar tās kredītportfelī esošo problemātisko aktīvu izstrādi: kredītu restrukturizāciju, parādu piedziņu un nekustamo īpašumu pārvaldīšanu.

Bankas statusa saglabāšana "Parex" nav nepieciešama valsts ieguldījumu atgūšanai.

Valsts "Parex" glābšanā ieguldīja aptuveni miljardu latu. Pēc tam, kad no "Parex" nodalītā labo aktīvu daļa banka "Citadele" šā gada februāra vidū pabeidza atmaksāt visus tajā ieguldītos valsts depozītus, valsts sniegtais finansiālais atspaids "Parex" glābšanai sarucis līdz 752 miljoniem latu. Ja ņem vērā arī saņemtos procentu maksājumus par izmantoto valsts atbalstu, tad "Citadelē" un "Parex" patlaban ir "iesaldēti" nedaudz mazāk - 694 miljoni latu - valsts naudas.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!