Grozījumi paredz, ka tad, ja uzņēmums vairs neatbilst mikrouzņēmuma statusam, bet turpina izmantot labvēlīgo mikrouzņēmuma nodokļa maksāšanas kārtību, attiecīgā taksācijas perioda apgrozījumam tiks piemērota mikrouzņēmuma nodokļa 20% likme. Patlaban mikrouzņēmuma nodokļa likme ir 9%.
Tāpat paredzēts, ka uzņēmums mikrouzņēmuma nodokļa maksātāja statusu zaudēs pēctaksācijas periodā, ja, precizējot kādu no iepriekšējo taksācijas periodu deklarācijām vai iesniedzot deklarāciju ar nokavējumu, tiek konstatēts, ka pārsniegts kāds no noteiktajiem ierobežojumiem attiecībā uz uzņēmuma apgrozījumu, darbinieku skaitu vai darbinieku atlīdzību.
Izmaiņas likumā nepieciešamas, lai novērstu gadījumus, kad uzņēmēji, apzināti slēpjot informāciju par mikrouzņēmuma stāvokli, nepamatoti izmanto labvēlīgo nodokļu režīmu, izvairoties maksāt darbaspēka nodokļus vispārējā kārtībā.
Likumprojekts arī paredz mikrouzņēmuma nodokļa maksātāja atbildību, ja uzņēmuma darbinieki nav brīdināti par nodokļu maksāšanas režīma maiņu. Darba devējam būs pienākums vienu mēnesi iepriekš informēt darbiniekus, ja paredzams, ka uzņēmums zaudēs mikrouzņēmuma statusu. Savukārt, ja darbinieki nebūs saņēmuši brīdinājumu par iespējamo nodokļu maksāšanas režīma maiņu, darba devējam algas nodoklis un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas par darbinieku būs jāveic no saviem līdzekļiem.
Patlaban mikrouzņēmuma nodokļa maksātāja statusu var iegūt, ja uzņēmumā nodarbināti ne vairāk kā pieci darbinieki, uzņēmuma apgrozījums gadā nepārsniedz 70 000 latu un darbinieka alga nepārsniedz 500 latus mēnesī.
Par grozījumiem Mikrouzņēmuma nodokļa likumā trijos lasījumos vēl jālemj Saeimai.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
