Valsts no 'Krājbankas' atguvusi 100 miljonus latu  (10)

NGF ir lielākais "Krājbankas" kreditors. Sākotnējās bankas saistības pret NGF bija 336 miljoni latu, kas tagad sarukušas līdz 236 miljoniem latu.

NGF saskaņā ar likumu bankrota gadījumā ir pirmais prasītājs, kas saņem līdzekļus no bankas aktīvu pārdošanas.

Tālākā kreditoru prasījumu apmierināšanas kārtība ir šāda: bankas darbinieki, nodokļu maksājumi, neizpildītie maksājumi valsts un pašvaldību budžetos, valsts prasījumi par garantētajiem kredītiem, pārējie likumīgie kreditori, tostarp, noguldītāji, kuriem ir bijis vairāk nekā 100 tūkstoši eiro, procentu maksājumi kreditoriem, kreditoru prasījumi, kas pieteikušies pēc termiņa, subordinētie aizdevumi un visbeidzot akcionāri.

Šāds bankrota procedūras regulējums un minētā kreditoru rinda ir noteikta, lai NGF kā valsts garantiju mehānisms nodrošinātu finansiālo stabilitāti un aizsargātu mazo noguldītāju intereses, garantējot tiem izmaksas līdz 100 tūkstošiem eiro.

Administrators plāno bankas kreditoriem pārskaitījumus veikt divas līdz trīs reizes gadā.

Līdz šim veikti jau trīs maksājumi NGF.

Pirmajā reizē - augustā, tika pārskaitīti 50 miljoni latu, bet otrajā reizē - novembrī, tika pārskaitīti 40 miljoni latu.

Jau vēstīts, ka "Krājbankas" kraha dēļ iztukšotajā NGF ir caurums - visu fondā ienākošo naudu no atgūtajiem "Krājbankas" līdzekļiem un tirgū strādājošo banku iemaksām novirza Valsts kasei (VK), lai atmaksātu aizdevumu garantētās atlīdzības izmaksai visiem bankas krahā cietušajiem noguldītājiem.

Šo parādu plānots segt līdz 2014.gada beigām un līdz tam laikam arī fondā būs robs, portālam "Delfi" pērn atzina Finanšu un kapitāla tirgus komisijā (FKTK).

2011.gada 21.novembra vēlā vakarā FKTK paziņoja par lēmumu apturēt "Krājbankas" darbību saistībā ar bankā konstatēto līdzekļu iztrūkumu, par ko informētas tiesībsargājošās iestādes. Nedaudz vairāk kā nedēļu pēc bankas darbības apturēšanas - 29.novembrī - valstij daļēji piederošā banka "Citadele" sāka maksāt valsts garantētos noguldījumus. "Krājbankas" maksātnespējas dēļ Latvijā pirmo reizi tika iedarbināts NGF - valsts katram "Krājbankas" klientam atmaksāja bankā noguldīto, kas nepārsniedza 100 000 eiro (70 000 latus).