Neveicot vēl detalizēto analīzi par biedrības "Progresīvie" piedāvājumu par progresīvās nodokļu sistēmas ieviešanu un būtisku iedzīvotāju ienākuma nodokļa samazināšanu, var norādīt, ka veiktie aprēķini ir nepareizi, tas nav fiskāli neitrāls priekšlikums, pat ņemot vērā atgriezeniskos efektus, informēja Finanšu ministrijas (FM) Komunikācijas nodaļas vadītājs Aleksis Jarockis.
Jau ziņots, ka biedrība "Progresīvie" iesniegusi priekšlikumus FM un Saeimas frakcijām par progresīvās nodokļu sistēmas ieviešanu un būtisku iedzīvotāju ienākuma nodokļa samazināšanu, informēja biedrības referente Juta Pīrāga.
"Valsts netaisnīgā nodokļu sistēma lielā mērā ir iemesls tam, kādēļ ļoti daudzos rādītājos Eiropas Savienībā esam zemākajās pozīcijās. Visefektīvākais instruments nabadzības un sociālās nevienlīdzības būtiskai mazināšanai ir progresīvā nodokļu sistēma - un vienlaikus tā stimulē arī ekonomisko izaugsmi, jo mazinās kopējais nodokļu slogs darbaspēkam, un ar to tiek veicināta nodokļu maksāšanas kultūras pozitīva attīstība," uzskata biedrība.
Biedrība piedāvā ievērot tādus principus kā ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) neapliekamo minimumu noteikt 150 latu apmērā, darba algām noteikt 15% IIN bāzes likmi, bet, sākot no 800 latiem, par katru nākamo latu noteikt 25% IIN likmi. Savukārt, ja darba alga lielāka par 1500 latiem, par katru nākamo latu noteikt 30% IIN likmi.
Vēl viens no principiem būtu par katru apgādībā esošu personu noteikt ar IIN neapliekamo minimumu 150 latu apmērā, bet no jebkura cita veida personas ienākumiem, piemēram, dividendes, kapitāla pieaugums, piemērot tādas pašas IIN likmes kā ienākumiem no darba algas.
Jarockis skaidroja, ka likmes palielinājums, sākot no 800 latiem, par katru nākamo latu nosakot 25% IIN likmi un, sākot no 1500 latiem, par katru nākamo latu nosakot 30%, nespēs kompensēt likmes samazinājumu uz 15%, kā arī atvieglojumu apgādībā esošu personu un neapliekamā minimuma palielināšanu līdz 150 latiem.
"Progresīvā iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieviešana pa noteiktiem sliekšņiem rosinās cilvēkus slēpt ienākumu daļu, kas pārsniedz noteikto slieksni, tādējādi sekmējot iesaisti ēnu ekonomikā un pasliktinot sociālās garantijas ilgtermiņā. Turklāt dividenžu, kapitāla pieauguma aplikšana ar tādu pašu likmi kā IIN likmi darba nodokļiem neveicinās investīciju piesaisti," norādīja Jarockis.
FM no savas puses atbalsta un iestājas par darbaspēka nodokļu samazināšanu, tāpēc FM atbalsta jau sākto reformu darba spēka nodokļu politikā, kas paredz iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes samazināšanu šogad līdz 24%, līdz 22% 2014.gadā, bet 2015.gadā samazināt vēl līdz 20%.
Tāpat finanšu ministrs Andris Vilks (V) sadarbībā ar labklājības ministri Ilzi Viņķeli (V) ir sagatavojis un iesniedzis publiskajai diskusijai priekšlikumus sociālās nevienlīdzības mazināšanai, piedāvājot minimālās algas, neapliekamā minimuma un atvieglojuma par apgādībā esošu personu paaugstināšanu nākamo gadu budžeta kontekstā.
"Patlaban valstī nevar būt lielākas prioritātes kā sociālās nevienlīdzības samazināšana. Jau šogad politiķiem, sociālajiem partneriem un sabiedrībai ir jāspēj savstarpēji vienoties, lai atrastu labāko risinājumu, palielinot ar nodokli neapliekamo minimumu, atvieglojuma par apgādībā esošajām personām apmēru un minimālo algu. Ir skaidri redzams, ka makroekonomikas līmenī mēs pārliecinoši virzāmies uz izaugsmi, bet svarīgi, lai arī ikkatrs Latvijas iedzīvotājs to spētu izjust, it īpaši iedzīvotāji ar zemākiem ienākumiem un strādājošas ģimenes ar bērniem. Līdz ar to, veidojot nākamā gada budžetu, šiem jautājumiem ir jābūt prioritātei numur viens visai valdībai," sacīja Jarockis.
FM pārstāvis uzsvēra, ka nodokļu politikas izmaiņām ir jābūt fiskāli atbildīgām, jo patlaban valstij ir svarīgi veidot uzkrājumus, ko vajadzības gadījumā var izmantot kā drošības spilvenu ekonomiskās nenoteiktības apstākļos, tādējādi negatīva ietekme attiecībā uz valsts budžeta ieņēmumiem nav pieļaujama.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!