Arī Latvijas komercbanku asociācijā atzīst, ka nerezidentu aktivitāte esot palielinājusies, lai gan vēl ne ļoti ievērojami. Asociācijas pārstāve Baiba Melnace gan uzsver, ka „Latvijas banku uzraudzības siets” ir viens no stingrākajiem Eiropā, un bažas par kādiem nedrošiem noguldījumiem esot nepamatotas. Precīzu statistikas datu asociācijai vēl nav, savukārt „Delfi” noskaidroja, ka vismaz viena pašmāju komercbanka jau piesaista „no Kipras bēgošo naudu”, dienā pievienojot 5-10 jaunus klientus.
Trim Latvijas bankām patlaban ir filiāles Kiprā. Viena no tām ir „Trasta Komercbanka” un tās pārstāvji apstiprina tendenci - interese par jaunu kontu atvēršanu esot „jūtama” un daļēji tas esot saistīts ar Kipras krīzi, taču pati banka papildus reklāmas aktivitātes neesot izvērtusi un arī neplānojot.
„Daudzām Latvijas bankām ir ilgstoša pieredze darbā ar nerezidentu klientiem. Ir pieredzēti gan noguldījumu samazinājumi, gan palielinājumi. Iespējamā jaunu nerezidentu noguldījumu ienākšana Latvijā nav nekāda jauna, īpaša situācija, kas varētu izraisīt izmaiņas esošajā banku biznesa modelī,” skaidro Jurgele.
Savukārt „Rigensis Bank” valdes priekšsēdētājs Rolands Pētersons apstiprina, ka ir vērojama palielināta interese par jaunu norēķinu kontu atvēršanu un bankā ikdienu vidēji tiekot piesaistīti vairāki jauni klienti no Kipras. „Ikdienu vidēji tiek piesaistīti 5-10 jauni klienti, kas kopumā ir samērojams ar bankas ikdienas aktivitātēm rādītāju. Bankai ir paaugstinātas klientu kvalitātes prasības, ko ir izvirzījuši bankas akcionāri, iespējams, ka tādēļ pieaugums nav tik straujš,” komentēja Pētersons.
Viņš arī pieļauj, ka, ņemot vērā Kipras krīzes likvidēšanas pasākumus, ažiotāža tuvāko nedēļu laikā mazināsies. „Rigensis Bank” paši gan neīstenojot noguldījumu piesaistes reklāmas kampaņas Kiprā.
„Nebūtu pareizi domāt, ka Kipras alternatīva ir tikai Latvija, jo klienti, kas darbojas preču un pakalpojumu starptautiskajos tirgos sadarbojas ar dažādiem reģioniem, piemēram - Singapūru, Honkongu, Eiropas valstīm - Holandi, Vāciju, Dāniju, kaimiņiem Igauņiem. Pēdējo piecu gadu laikā klientu kompetence un iespējas ir ievērojami pieaugušas un skatījums uz finanšu pakalpojumu saņemšanas vietu ir ievērojami brīvāks un globālāks. Vienīgais liela klienta piesaistes svarīgākais aspekts ir atbilde uz klienta jautājumu - "kurš atbild par manu naudu?”,” sacīja Pētersons.
„ABLV Bank” Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītājs Ilmārs Jargans skaidro, ka pieprasījums pēc bankas pakalpojumiem ir audzis, un šis pieaugums novērojams jau vairāku mēnešu garumā, tomēr par noguldījumu pieaugumu Kipras problēmu dēļ šobrīd vēl esot pāragri runāt, jo Kipras banku klienti vēl nevar brīvi rīkoties ar saviem līdzekļiem, tāpēc viņiem vairāk nākas nodarboties ar līdzekļu meklēšanu savu esošo biznesu likviditātes nodrošināšanai. Savukārt kontu atvēršana citās valstīs un līdzekļu pārvietošana ir pietiekami laikietilpīgs process un nav paveicams dažās dienās.
„Mēs savus pakalpojumus nereklamējam. Klienti pie mums nāk, pamatojoties uz esošo klientu vai profesionālu konsultantu ieteikumiem. Sākot sadarbību ar jaunu klientu, mums ir vienādas, stingras prasības pret ikvienu, procedūra ir tā pati, vai klients vienkārši grib sākt ar mums sadarbību, vai arī pirms tam ir strādājis ar Kipras bankām,” saka Jargans.
Savukārt „SMP Banka” ne apstiprina, ne noliedz noguldījumu pieaugumu. Tās pārstāvji vien piebilda, ka bankas finanšu pakalpojumu apjoma pieaugums tiekot plānots atbilstoši tās saimnieciskās darbības attīstības stratēģijai, kas paredz organisku un pamatotu klientu bāzes palielinājumu, nevis finanšu tirgus ārkārtas situāciju - tā kā tas tagad ir Kiprā – izmantošanu.
Bet "Reģionālā investīciju banka" pagaidām neesot novērojusi klientu pieplūdumu, saistībā ar Kipras finanšu „grūtībām”. Runājot par riskiem līdz ar nerezidentu finanšu līdzekļu pieplūdumu bankas mārketinga daļas vadītāja Ligita Saule norāda - „kopējos riskus varam paredzēt tikai valstiskā līmenī, ja ievērojami palielināsies nerezidentu noguldījumu īpatsvars, tad valsts ekonomiku regulējošām iestādēm jāievēro samērības principi un jāievieš līdzsvarojoši mehānismi”.
Kipras naudas nonākšanu Latvijas bankās prognozēja gan aģentūras „Reuters”, gan „Bloomberg” ekonomikas apskatnieki, kā arī pašmāju banku speciālisti. Ārvalstu mediji arī ziņoja, ka bankas no Latvijas, Šveices un Vācijas cenšoties piedāvāt savus pakalpojumus Kipras potenciālajiem noguldītājiem. Tikmēr Eiropas centrālā banka (ECB) brīdinājusi Latviju, lai tā nepieņemot no Kipras aizplūstošo Krievijas naudu.
"Mūsu Latvijas draugiem tika skaidri pateikts - ja jūs vēlaties pievienoties eirozonai, jums nevajadzētu nodrošināt patvērumu Krievijas naudai, kas aizplūst no Kipras," norādīja kādas eirozonas valsts centrālās bankas baņķieris.
Latvijas Finanšu ministrijas pārstāvis Aleksis Jarockis portālam "Delfi" sacīja, ka tās gan esot tikai baumas un ministrija neesot saņēmusi šāda rakstura signālus no ECB.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
