Likvidējamās AS "Latvijas Krājbanka" administrators martā atguvis aktīvus 2,713 miljonu latu apmērā, liecina publicētais pārskats par bankas darbību.
Nauda no atgūtajiem kredītiem ir 2,545 miljoni latu, nauda no nekustamo īpašumu pārdošanas - 163 790 lati, nauda no kustamās mantas pārdošanas - 3971 lats.
Februārī bankas administrators atguva aktīvus 1,324 miljonu latu apmērā, bet janvārī - 3,135 miljonu latu apmērā.
"Latvijas Krājbankas" aktīvi marta beigās bija 184,032 miljoni latu, un lielāko daļu no tiem - 151,835 miljonus latu - veidoja kredīti.
"Latvijas Krājbankas" saistības marta beigās bija 453,342 miljoni latu. No šīs summas lielākā daļa - 225,958 miljoni latu - ir Noguldījumu garantiju fonda pieteiktais kreditoru prasījums par izmaksām noguldītājiem. Citi kreditoru prasījumi ir 185,042 miljoni latu, pārējās saistības - 41,869 miljoni latu, kā arī 473 541 lats ir uzkrājumi un uzkrātie izdevumi.
Pašu kapitāls ir negatīvs - mīnus 269,311 miljoni latu. Pašu kapitāls, rezerves un saistības - 184,032 miljoni latu.
Kopējie maksātnespējas procesa izdevumi martā bija 647 912 lati. No šīs summas 238 074 lati ir izdevumi kredītiestādes mantas uzturēšanai un darba telpu uzturēšanai maksātnespējas procesa laikā, bet 178 709 lati - darbiniekiem izmaksājamās darba algas un atlaišanas pabalsti. Administratora un administratora palīga atlīdzībai martā tērēti 135 630 lati. Izdevumi izsoļu organizēšanai martā - 90 064 lati, izdevumi publikāciju ievietošanai laikrakstos - 5435 lati.
Kā ziņots, Rīgas apgabaltiesa 2012.gada maijā nolēma sākt "Latvijas Krājbankas" bankrotu. Bankrotu lūdza sākt tās administrators - revīzijas kompānija "KPMG Baltics" -, kas secināja, ka neviens no četriem saņemtajiem bankas sanācijas priekšlikumiem nav realizējams. Arī Finanšu un kapitāla tirgus komisija apstiprināja bankrota procedūru kā bankas maksātnespējas risinājumu.