Zīle: centralizēta uzraudzība vien banku problēmas neatrisinās  (8)

Pēc Zīles domām, būtiski ir virzīties uz pilnvērtīgu banku savienību ar vienotu banku problēmu noregulējuma mehānismu un kopīgu eirozonas noguldījumu garantiju fondu, aģentūru LETA informēja Eiropas Konservatīvo un reformistu grupas (ECR) preses asistents Rolands Pētersons.

"Diemžēl šajā procesā ir vērojama nozīmīga politiskā pretestība no Eiropas Savienības (ES) lielo valstu, īpaši Vācijas, puses," atzīst Zīle. "Kā nesen izteicās Vācijas kanclere Angela Merkele, esot grūti izskaidrot saviem vēlētājiem, kāpēc viņu nodokļu nauda ir jāatdod, lai maksātu par citu valstu kļūdām. Protams, tā var likties no Vācijas vai citu līdzīgu valstu viedokļa, kuras agresīvi darbojas mazāku valstu tirgos, krīzes gadījumā liekot šīm valstīm pašām tikt galā ar garantētajām depozītu izmaksām, izmantojot nodokļu maksātāju naudu. Taču tad rodas jautājums, - kāpēc Latvijas nodokļu maksātājiem maksāt par citu valstu finanšu institūciju peļņas kāri vienotajā ES finanšu tirgū?".

Pēc Zīles domām, "ja vienoti uzraudzītā finanšu tirgū tomēr rodas kļūdas uzraudzībā, tad par tām būtu jāmaksā no kopīga garantiju fonda, nevis šī nasta jāuzliek konkrētās valsts nodokļu maksātājiem, kuriem citādi atkal nāktos maksāt par citu valstu pensiju fondu, apdrošinātāju un citu ieguldītāju caur attiecīgajām bankām iepriekš gūto peļņu. Ja uz lietām paskatās no šāda skatu punkta, tad skaidri redzams, ka Merkeles argumentācija der tikai vācu vēlētājam un tai nav nekāda sakara ar patiesas banku savienības veidošanu."

Tomēr jebkurā gadījumā Latvijai no finanšu sistēmas stabilitātes viedokļa ir svarīga kaut vai pievienošanās vienotajai banku uzraudzībai, ko īstenos Eiropas Centrālā banka (ECB), uzskata Zīle. Tas saistīts ar risku, ko Latvijai rada ievērojamais nerezidentu noguldījumu apjoms, kas veido pusi no kopējiem nebanku noguldījumiem bankās, turklāt šī gada pirmajos trīs mēnešos vien ir pieaudzis par gandrīz 285 miljoniem latu.

"Par to, ka ES institūcijām šajā jomā pastāv bažas, skaidri liecina gan Eiropas Komisijas ziņojumi, gan sarakste starp Eiropas Komisiju, ECB un Latvijas Banku, Finanšu un kapitāla tirgus komisiju un Finanšu ministriju. Tā kā 85% no kopējiem nerezidentu noguldījumiem Latvijā veido pieprasījuma noguldījumi, jāsaprot, ka nerezidentu nauda Latvijā ir īpaši pakļauta finanšu šokiem un var mainīt savas kustības virzienu ļoti īsā laikā. Banku krīzes brīdī to strauja izņemšana var sagraut attiecīgās bankas un caur noguldītāju zaudējumu atmaksu (līdz 100 000 eiro) atkal radīt ievērojamus zaudējumus valsts budžetam. Un, protams, Latvijas kā NVS valstu naudas apkalpošanas centra reputācija valsts tēlu kopumā nespodrina, atzīst Zīle.

Jau ziņots, ka EP šodien atbalstīja virzību uz vienotu banku uzraugu, kas būs svarīga Eiropas banku savienības sastāvdaļa. Gala balsojums gan ir gaidāms tikai rudenī. Tikmēr Eiropas institūcijas vēl turpina darbu pie vienotiem banku glābšanas noteikumiem un uzlabotas depozītu garantijas sistēmas. Lai banku savienību izveidotu, būs nepieciešamas izmaiņas arī Eiropas Savienības pamatlīgumā.

Banku uzraudzības mehānisms paredz pilnvaras ECB tieši uzraudzīt aptuveni 150 lielākās Eiropas kredītiestādes, kuras veido 80% banku sektora. Pārējās kredītiestādes uzraudzīs nacionālie uzraugi. ECB varēs iejaukties visu banku darbībā, ja to uzskatīs par nepieciešamu banku sektora stabilitātei - apturēt bankas darbību, apstiprināt banku apvienošanu un pārdošanu, kā arī pasludināt to "ārkārtas" stāvokli.

Banku savienības izveide balstīsies uz četriem principiem - vienādas prasības visām ES bankām, vienota Eiropas banku uzraudzība, vienoti banku glābšanas un bankrota noteikumi, kā arī uzlabota depozītu garantiju sistēma.