Vilka izteikumi par IIN sanikno uzņēmējus; RP draud izgāzt budžetu  (125)

"Tas ir tikai Vilka personiskais viedoklis, kas liek apšaubīt valdības nodomu nopietnību," uzsver Pavļuts, atgādinot, ka darba grupa, kas pērn izstrādāja priekšlikumus darba spēka nodokļu samazināšanai, bija rosinājusi ne tikai IIN samazināšanu, bet arīdzan nodokļa atvieglojumu palielināšanu.

Dusmīgs ir arī Reformu partijas Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Edmunds Demiters, kurš norāda, ka jebkura atkāpe no iepriekšējiem IIN samazināšanas plāniem nozīmētu, ka RP neatbalstīs nākamā gada valsts budžetu. "Mēs varam nodot ziņu koalīcijas partneriem, lai lieki netērē enerģiju uz šīs tēmas apspriešanu. Nevar vienu gadu pieņemt nodokļu likumdošanu un pēc gada runāt par korekcijām," strikts ir Demiters, pēc kura vārdiem, "šajā pozīcijā kompromisi nav iespējami un RP nepiekāpsies".

Pēc ekonomikas ministra teiktā, IIN samazināšanas un atvieglojuma palielināšanas pasākumi, kas vērsti uz darbaspēka nodokļu samazināšanu, būtu iespējams realizēt, ja vien Vilka vadītā Finanšu ministrija pērn nebūtu nākusi klajā ar ideju par pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samazināšanu no 22% līdz 21%.

"Tas acumirklī mums sašaurināja fiskālo telpu par 41 miljonu latu," atgādina Pavļuts, vēl piebilstot, ka PVN samazināšana bijusi pretrunā ar solījumiem veikt nodokļu sloga pārdali no darbaspēka nodokļiem uz patēriņa nodokļiem.

Turklāt šādu nodokļu sloga pārdali paredz arī 2011. gada rudenī parakstītā valdības deklarācija, uzsver ekonomikas ministrs.

Demiter savukārt uzsver, ka IIN pakāpeniska samazināšana ir izšķirošs solis pretī ekonomikas izaugsmei, jaunu darbavietu radīšanai un algu kāpumam valstī. Turpretī atsakoties samazināt IIN, valsts ekonomika var zaudēt konkurētspēju un ieslīgt stagnācijā.

"Priekšvēlēšanu noskaņās notiek kārtējais mēģinājums, manipulējot ar sabiedrības viedokli, virzīt populistiskus īstermiņa sociālo problēmu risinājumus – uz strādājošo nodokļu rēķina tiek solīts celt neapliekamo minimumu, tādējādi it kā risinot bezdarba un nabadzības problēmas," apgalvo Demiters. Pēc viņa domām, nav pieņemami, ka tas notiek, pretnostatot dažādas sabiedrības grupas – strādājošos un sociāli mazāk aizsargātos, to vidū, pensionārus.

Reformu partija jau paudusi savu atbalstu pensiju indeksācijai, pedagogu un policistu algu palielināšanai un citiem atbildīgiem finanšu pasākumiem sabiedrības labklājības celšanai, kurus iespējams īstenot, vienlaicīgi turpinot samazināt IIN. Taču RP stingri iestājas pret tuvredzīgiem īstermiņa risinājumiem uz darbaspēka nodokļu sloga rēķina, uzsver RP pārstāvis.

"Labvēlīga, paredzama un uz ekonomikas attīstību vērsta darbaspēka nodokļu politika veicinās arī iedzīvotāju uzticību valstij - cilvēki izvēlēsies godīgi maksāt nodokļus, nevis saņemt algu aploksnē, lai šādi palielinātu savus ienākumus. Tas ir svarīgs solis ēnu ekonomikas apkarošanā", ir pārliecināts Demiters.

Koalīcija ir nostiprinājusi likumā savu apņemšanos pakāpeniski atvieglot darbaspēka nodokļu slogu, lai 2015.gadā IIN samazinātu līdz 20%. Partneru mēģinājumi atkāpties no solītā liek apšaubīt juridiskās un ekonomiskās prioritātes šajā koalīcijā, norāda RP politiķis.

Arī Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) viceprezidents Aigars Rostovskis visu Tautsaimniecības padomes locekļu vārdā pauž dziļu neizpratni par atsevišķu valdības ministru publiski pausto viedokli, ka iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) samazināšana var arī netikt īstenota atbilstoši "Nodokļu politikas stratēģijā 2011-2014.gadam" ietvertajam un likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" nostiprinātajam grafikam.

"Lai kliedētu bažas un saņemtu apstiprinājumu, ka 2014.gada valsts budžeta sagatavošanas gaitā tiks ievēroti valdības solījumi uzņēmējiem samazināt IIN atbilstoši iepriekš nospraustajam grafikam, līdz 7.jūnijam esmu iniciējis TSP pārstāvju tikšanos ar Ministru prezidentu," norāda Rostovskis.

Tāpat Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) uzskata, ka pēdējās dienās izskanējušie politiķu pieļāvumi, kas liecina, ka iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likme nākamajā gadā varētu netikt samazināta tik lielā mērā, kā tas iepriekš plānots, apdraud uzņēmējdarbības vides prognozējamību un līdz ar to – uzņēmēju paļāvību uz pārdomātiem un izsvērtiem lēmumiem, kā arī jebkādu ticību politiskās varas solījumiem.

"Uzņēmējdarbības vides prognozējamība ir stūrakmens veiksmīgai biznesa attīstībai un līdz ar to arī darba vietu radīšanai un nodrošināšanai valstī. IIN likmes samazinājums ir viens no lēmumiem, ar kuru darba devēji rēķinās jau gandrīz gadu, kopš IIN samazināšanas grafiks tika iekļauts IIN likumā. Spēles noteikumu maiņa ir būtisks signāls turpmākai biznesa vides attīstībai," LDDK ģenerāldirektore Līga Menģelsone.

Menģelsone piekrīt, ka ne visiem nodarbinātājiem IIN samazināšana līdz šim plānotajā apjomā (par diviem procentu punktiem) dos jūtamu ieguvumu, taču tādēļ LDDK jau ilgstoši ir uzsvērusi, ka nepieciešams rīkoties kompleksi – samazināt IIN likmi, kas veicina biznesa attīstību un motivē labāk apmaksātos darbiniekus, un paaugstināt neapliekamo minimumu un atvieglojumus par apgādājamajiem, kas ir būtiski zemāk apmaksātās darba vietās.

"Būtiskākais tomēr ir, ka mēs nedrīkstētu atgriezties tajā situācijaā, kādu piedzīvojām nesenās krīzes periodā, kad ievērojami mazinājās ticība nodokļu sistēmai, tās stabilitātei un paredzamībai ilgtermiņā. Ja patlaban nacionālais vadmotīvs ir ekonomikas izrāviens, kas ir neapstrīdams priekšnoteikums gan sociālās vienlīdzības pakāpeniskai veidošanai, gan nodarbinātības un sabiedrības labklājības kopumā nodrošināšanai, tad nedrīkstētu pieņemt lēmumus, kuri šim izrāvienam kaitē gan racionāli, gan morāli," rezumē LDDK ģenerāldirektore.

Finanšu ministrs Vilks intervijā "Delfi" atzinis, ka, ņemot vērā nepieciešamību samazināt ienākumu nevienlīdzību un nodomu būtiski palielināt IIN atvieglojumus nelielo algu saņēmējiem, valdībai būs jālemj par atteikšanos no IIN likumā jau nostiprinātā nodokļa samazināšanas grafika. Viņa ieskatā, pretēji iepriekš solītajam, nākamgad un 2015. gadā IIN likmi varētu samazināt par vienu, nevis diviem procentpunktiem.