"Tas nedeva pilnīgi nekādu rezultātu tautsaimniecības attīstībai. Otrkārt, mēs ļoti labi redzam, ka Māstrihtas kritērijus Latvija būtu izpildījusi arī tad, ja PVN pagājušajā gadā netiktu samazināts par vienu procentpunktu," paudis Ozoliņš, kurš uzskata, ka tieši PVN likmes palielināšana varētu kalpot par līdzekļu avotu pensiju indeksācijai un iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes (IIN) likmes samazināšanai.
Turpretī labklājības ministre Ilze Viņķele (V) norādījusi, ka, domājot par patēriņa nodokļu celšanu, drīzāk būtu jāraugās nekustamā īpašuma nodokļa virzienā.
Viņa uzsvērusi, ka patlaban 21 % lielās PVN likmes palielināšana nav valdības dienaskārtībā.
"Runas par iespējamo PVN palielināšanu, piemēram, no nākamā gada, ir vērtējamas vienīgi kā politiskas batālijas, vienai vai otrai partijai mēģinot panākt sev labvēlīgus lēmumus valdībā. Respektīvi, ir politiski spēki, kas ir nemierā ar ieceri nesamazināt IIN no nākamā gada par diviem procentpunktiem, kā iepriekš tika paredzēts, bet gan tikai par vienu procentpunktu," teikusi Viņķele.
"Delfi" jau vēstījis, ka arvien pieaug iespēja, ka valdība atteiksies no IIN likumā jau nostiprinātās apņemšanās no 2014. gada par 2 procentpunktiem samazināt IIN likmi. Tas esot nepieciešams, lai straujāk palielinātu neapliekamo minimumu un nodokļu atvieglojumus par apgādājamiem.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
