{132b8002-0753-7589-db39-626dbb4eaf42}
Foto: LETA
Šī gada maijā valsts konsolidētā kopbudžeta pārpalikums pieaudzis līdz 187,1 miljonam latu, galvenokārt tādēļ, ka ar uzviju pildās valsts pamatbudžets un pašvaldību budžeti.

Finanšu ministrija informē, ka, salīdzinājumā ar pērnā gada attiecīgo laika posmu, tas ir, gada pirmajiem pieciem mēnešiem, konsolidētā kopbudžeta finansiālā bilance uzlabojusies par 155,4 miljoniem latu.

Vislielākais pārpalikums ir valsts pamatbudžetā - tas sasniedz teju 140 miljonus latu. Tikmēr valsts speciālajā jeb tā dēvētajā socbudžetā vēl arvien ir deficīts, kas maija beigās sasniedzis 20,4 miljonus latu.

Saskaņā ar Valsts kases pārskatu par konsolidētā kopbudžeta izpildi, šī gada pirmajos piecos mēnešos nodokļu ieņēmumi bijuši par 130, 7 miljoniem latu jeb 7,4 % lielāki nekā attiecīgajā laika periodā pērn.

Vislielāko pieaugumu nodrošinājis darbaspēka nodokļu ieņēmumu pieaugums, proti, ieņēmumi no sociālās apdrošināšanas iemaksām auguši par 48 miljoniem latu, bet ieņēmumi no iedzīvotāju ienākuma nodokļa - par 33,6 miljoniem latu jeb 9, 6 %.

Vēl straujāk auguši ieņēmumi no uzņēmumu ienākuma nodokļa. Šī gada pirmajos piecos mēnešos tie bijuši par 21 miljonu latu jeb 20, 9 % lielāki nekā attiecīgajā laika periodā pērn.  

Auguši arī nenodokļu ieņēmumi, kas bijuši par 33,5 miljoniem latu lielāki nekā 2012. gada pirmajos piecos mēnešos. Maijā gan nenodokļu ieņēmumi pārsnieguši plānotos, jo "Latvenergo" jau veicis 21, 5 miljonus latu lielu maksājumu, ko bija plānots saņemt jūnijā.

Tomēr Finanšu ministrija uzsver, ka kopumā nodokļi tiek iekasēti atbilstoši iepriekš plānotajam un būtiski nepārsniedz pērnā gada rādītājus.

Turklāt pieauguši arī konsolidētā kopbudžeta izdevumi, kas šī gada janvārī -maijā bijuši par 145,1 miljonu latu jeb 6,8 % lielāki nekā pērnā gada pirmajos piecos mēnešos.

Tiesa gan, salīdzinājumā ar šī gada aprīli, maijā izdevumi bijuši par 48,8 miljoniem latu mazāki.

"Jaunākie budžeta dati apliecina, ka IIN samazināšana no šā gada jau dod rezultātu un palīdz uzņēmējiem attīstīties. Turpmāka IIN samazināšana dos arvien lielāku stimulu ražošanas attīstībā un jaunu darbavietu izveidē. Tāpēc tieši tagad, ņemot vērā pozitīvās tautsaimniecības attīstības tendences, ir svarīgi darba devējiem un darba ņēmējiem parādīt, ka valdība neatkāpsies no apņemšanās 2015.gadā IIN samazināt līdz 20%," norāda Saeimas deputāte Zanda Kalniņa-Lukaševica (RP).
 
Viņa ir pārliecināta, ka konsekventa uz ekonomikas attīstību vērsta darbaspēka nodokļu politika veicina arī ēnu ekonomikas mazināšanu. Vairāk uzticoties valstij, cilvēki izvēlas godīgi maksāt nodokļus, nevis saņemt algu aploksnē, lai šādi palielinātu savus ienākumus.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!