Redinga sacīja, "vētrainā laikā labāk ir atrasties lielā kuģī, tas šķiet tikai loģiski, ka Polijai vajadzētu pievienoties eirozonai."
„Krīzes laikā ir ļoti būtiski, lai Eiropas Savienībai (ES) būtu skaidra vīzija par tās nākotnes attīstību. ES ir jātiecas uz politisku un ekonomisku vienotību un dziļāku integrāciju," sacīja Redinga.
Varšavas „EK un pilsoņu debatēs" piedalījās arī EK prezidents Žozē Manuels Borozu un vairāki Eiropas Parlamenta deputāti Pašreizējās aptaujas liecina, ka lielākā daļa - pēc ārvalstu mediju datiem 62 % - no 38 miljonu lielās Polijas valsts iedzīvotāju, referendumā balsotu „pret".
Polija nav noteikusi konkrētu eiro ieviešanas mērķi, tai gan paredzēts pievienoties eirozonai, jo to nosaka pievienošanās ES līgums.
Eiropas projektu atbalstošais Polijas premjerministrs Donalds Tusks gan atbalsta referenduma rīkošanu par eiro ieviešanu Polijā, neskatoties uz to, ka sabiedrībā valda ievērojams eiroskepticisms un vēlēšanās palikt pie savas valūtas zlotiem, informē aģentūra „Reuters".
Ārvalstu mediji analizē, ka Tusks referendumu gan atbalsta tikai, jo tas viņam kalpo kā politisks instruments Polijas parlamentā, kur viņa pārstāvētajai liberālajai partijai „Pilsoniska platforma" ir tikai neliels pārsvars.
Pašreiz saskaņā ar Polijas konstitūciju valsts Centrālā banka ir atbildīga par valūtas izdošanu. Kā arī konstitūcijā ir atrunāts, ka tikai zlots var būt par Polijas nacionālo valūtu.
Lai konstitūciju mainītu, nepieciešams divu trešdaļu parlamenta deputātu atbalsts. Tuska liberālajai partijai „Pilsoniskā platforma" Polijas parlamentā ir neliels vairākums, un šādām izmaiņām būtu nepieciešams opozīcijas balsis, kas pret eiro ieviešanu izturas negatīvi.
Tāpēc Tusks varētu piekrist referendumam, ja opozīcija piekrīt mainīt konstitūciju. Eiro ieviešana ir bijis Tuska centrālais mērķis, kopš viņš kļuva par premjeru pirmo reizi 2007.gadā, viņš arī izteicies, ka palikšana pie vietējās valūtas nozīmētu, palikšanu Eiropas perifērijā.
No bijušām komunistiskā režīma valstīm eiro jau ir pievienojušās Slovākija, Slovēnija un Igaunija. Latvija pievienosies 2014.gada 1.janvārī. Lietuva kā ātrāko prognozē 2015.gadu. Bet Čehija nav plānojusi tuvākajos gados pievienoties.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
