Latvijā atbalsts eiro pieaug lēnāk nekā lēsusi ministrija. Tas varētu būt skaidrojams arī ar to, ka dažādu eiro pretinieku kampaņas un citi apstākļi tracina sabiedrību un novērš uzmanību novērš no valsts ilgtermiņa stratēģiskajiem mērķiem, pamatojoties uz pašreizējo situāciju eiro zonā vai pasaules globālajā ekonomikā. Līdz ar to patlaban Latvijā eiro atbalstītāju īpatsvars ir salīdzinoši zems, bet augošs, un līdz 2014.gada sākumam "es saredzu, ka tam būtu jābūt apmēram pusei uz pusi," minēja Vilks.
Ministrs ir pārliecināts, ka valdības lēmumi turpināt virzīties uz eiro ieviešanu, vērtējot ilgtermiņa ieguvumus nevis īstermiņa grūtības, bijusi pareiza izvēle.
Vilks arī aicina iedzīvotājus rūpīgi sekot cenām veikalos pēc eiro ieviešanas un "ar maciņiem balsot pret" tiem tirgotājiem, kuri eiro ieviešanu varētu izmantot cenu celšanai.
Tāpat Vilks pastāstīja, ka, neskatoties uz panākto uzaicinājumu Latvijai kļūt par 18.eirozonas dalībvalsti, viņš turpināšot darbu finanšu ministra amatā līdz 11.Saeimas sasaukuma beigām nākamā gada rudenī, jo "es zinu visus spēles noteikumus". Savukārt par tālākajiem plāniem Vilkam atbildes vēl neesot.
Jau vēstīts, ka otrdien Briselē Eiropas Savienības (ES) Finanšu ministru padome (ECOFIN) oficiāli apstiprināja Latvijas dalību eirozonā un 2014.gada 1.janvārī mūsu valsts kļūs par 18 eirozonas dalībvalsti.
ECOFIN nolēma, ka eiro maiņas kurss Latvijā arī turpmāk būs 1€=0,702804 lati. Tāds tas tika jau noteikts 2005.gadā, kad lats tika piesaistīts eiro.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
