Šogad Finanšu ministrija un premjera paspārnē strādājošais Pārresoru koordinācijas centrs (PKC) pirmo reizi ķērās pie ministriju pieteikto jauno politikas iniciatīvu jeb budžeta prioritāšu izvērtēšanas, vērtējot to atbilstību plānošanas dokumentiem, tostarp Saeimā apstiprinātajam Nacionālās attīstības plānam 2014.-2020. gadam un valdības deklarācijai.
Vērtēšanas rezultāti daudzos raisījuši pārsteigumu, jo prioritātes, kuras pašas ministrijas uzskata par ļoti svarīgām, ierindojušās zemāk par citām, kam pievērsta daudz mazāka uzmanība.
Kopumā PKC izvērtējis 259 no ministrijām un neatkarīgajām institūcijām saņemtās iniciatīvas un saskaņā ar šo izvērtējumu atklājies, ka "prioritārākās no prioritārajām" jeb maksimālo punktu skaitu saņēmušās iniciatīvas iesniegusi Aizsardzības ministrija – 1. vietā prioritāšu saraksta augšgalā ierindojusies tās iniciatīva ar nosaukumu "Nacionālo bruņoto spēku Kājnieku brigādes mehanizācija", otrajā – "Jaunatnes valstiskās audzināšanas sistēmas attīstība", bet trešajā – "Zemessardzes spēju stiprināšana un efektīvas rezervju sistēmas pilnveidošana".
Tikmēr, piemēram, Finanšu ministrijas prioritāte "Radikāla rīcība ēnu ekonomikas apkarošanai nodokļu administrēšanas un muitas lietu jomā" ierindojusies tikai 35. vietā, Veselības ministrijas prioritāte "Pacientu iemaksu un līdzmaksājumu samazinājums par 50 %" – 46. vietā, invalīdu pensiju palielināšana – 63. vietā.
Finanšu ministrs Andris Vilks (V) otrdienas vakarā gan noraidīja pārmetumus, ka šāds prioritāšu vērtēšanas mehānisms ir apšaubāms, sakot: "Principā jau mēs varam apšaubīt jebko."
"Ar jauno politikas iniciatīvu izskatīšanu valdībā ir sācies visintensīvākais valsts budžeta sagatavošanas posms, tāpēc jāuzsver, ka arī diskusija par papildu atbalstāmajiem priekšlikumiem ir tikai tagad sākusies. Veidojot budžetu, ir svarīgi turpināt nodrošināt fiskālo disciplīnu, vienlaikus apmierinot valsts attīstībai nepieciešamās vajadzības. Papildu priekšlikumus ir jāizvērtē pragmatiski, ņemot vērā ierobežoto fiskālo telpu un diskusijās ar sabiedrību un sociālajiem partneriem panāktos risinājumus," norāda Vilks.
Tomēr nedz premjers Valdis Dombrovskis, nedz finanšu ministrs Vilks nesolīja, ka tieši balstoties uz šo izvērtējumu tiks pieņemti lēmumi par to, kuriem ministriju ierosinātajiem jaunievedumiem piešķirt līdzekļus no nākamā gada budžetā pieejamā papildu finansējuma 69 miljonu latu apmērā.
Finanšu ministrija aplēsusi, ka visu pieteikto prioritāšu īstenošanai nākamgad vien būtu nepieciešami teju 573 miljoni latu, aiznākamgad – gandrīz 755 miljoni latu, bet 2016. gadā – jau 961 miljons latu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
