Tādēļ atcelta trešdienas pēcpusdienā paredzētā valdošo koalīciju veidojošo partiju sanāksme, kurā "Vienotība", RP un Nacionālā apvienība bija iecerējušas apspriest 2014. gada valsts budžeta projektu un nākamā gada budžetā atbalstāmās prioritātes.
Pēc aptuveni divas stundas ilgušās tikšanās, kurā Finanšu ministrija iepazīstināja RP politiķus ar saviem priekšlikumiem darbaspēka nodokļu sloga samazināšanai, RP priekšsēdētājs Edmunds Demiters sacīja, ka RP šie priekšlikumi vēl jāapspriež valdes sēdē.
RP, pēc viņa teiktā, būtu gatava kompromisam, proti, tā neuzturētu prasību samazināt IIN likmi par 2 procentpunktiem, ja koalīcijas partneriem un Finanšu ministrijai (FM) izdotos vienoties par to, ka valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu likme nākamgad tiek samazināta nevis par 1 procentpunktu, bet gan par 1,5 procentpunktiem.
"Mēs izprotam pašvaldību bažas par to, ka samazinot IIN tādā tempā kā paredzēts likumā, būtiski samazināsies to ieņēmumi un esam gatavi runāt par iespēju, ka IIN likmes nesamazināšana tiek kompensēta ar darba ņēmēju sociālās iemaksas likmes samazināšanu, bet šim samazinājumam ir jābūt adekvātam," sacīja Demiters.
Turklāt realizējot FM piedāvājumu, jaunām budžeta prioritātēm nākamgad varētu tikt novirzīti no 26, 1 miljona latu līdz pat 40,1 miljonu latu.
Dombrovskis par labāko sauc piedāvājumu, kurš paredz samazināt darba ņēmēja valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu likmi no 11% līdz 10%, sākot ar 2014.gada 1.janvāri, bet IIN likmi saglabāt 24%, 2015.gadā to samazināt līdz 23%, bet 2016.gadā - līdz 22%.
Šis priekšlikums paredz ar nākamo gadu palielināt neapliekamo minimumu, diferencējot to atkarībā no darba algas lieluma, mazāko algu saņēmējiem to palielinot no pašreizējiem 45 latiem līdz 98 latiem (jeb no 64 eiro līdz 139 eiro) mēnesī, kā arī palielināt atvieglojumus par apgādībā esošajām personām līdz 98 latiem (jeb 139 eiro). Šī priekšlikuma pieņemšana ļautu nākamgad budžetā papildus dažādām prioritātēm atvēlēt 26, 1 miljonu latu.
Tikmēr Demiters norāda, ka FM pārlieku pieticīgi plāno nodokļu iekasēšanu nākamgad, jo, piemēram, ieņēmumi no akcīzes nodokļa tabakas izstrādājumiem plānoti par vairākiem desmitiem miljonu latu mazāki nekā 2008. gadā.
Turklāt esot jāvērtē arī iespēja papildināt budžeta ieņēmumus, ieviešot jaunus nodokļus, piemēram, iekasējot nodokļus no ostām."Latvijā darbojas trīs lielās ostas Ventspilī, Rīgā un Liepājā. Ostām lietošanā ir nodota stratēģiska publiska infrastruktūra, par kuras izmantošanu tās iekasē samaksu no ostas klientiem, bet par ieņēmumiem, kas gūti no šīs infrastruktūras izmantošanas un citāmm ostu pārvaldes darbībām, neveic ieskaitījumus vai cita veida norēķinus valsts budžetā," norāda Demiters.
"Turklāt Latvijas brīvostās ir izveidotas speciālās ekonomiskās zonas, kurās komersantiem tiek piemērots labvēlīgāks nodokļu režīms un nodokļu atlaides no valsts puses. Ostas veic iemaksas daudzu valstu budžetos, arī kaimiņos Tallinas osta gadā spēj pārskaitīt Igaunijas budžetā līdz pat 40 miljoniem eiro," viņš piebilst.
RP uzstāj uz solījumu nākamgad par 2% samazināt iedzīvotāju ienākumu nodokli, bet "Vienotības" pārstāvētā Finanšu ministrija piedāvā par 1% samazināt sociālās apdrošināšanas likmi, ieviest diferencētu neapliekamo minimumu un palielināt atvieglojumus par apgādājamiem.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!