2014. gada valsts budžeta apspriešanas gaisotne kļūst arvien saspringtāka – Reformu partija (RP) ceturtdien izplatītā paziņojumā pārmet premjera un finanšu ministra pārstāvētajai "Vienotībai" paštaisnumu un to, ka, vēloties par katru cenu ieviest eiro, "Vienotība" pērn uzstāja uz pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samazināšanu.
"RP piedāvājums jau pirms gada tika izstrādāts kopā ar sociālajiem partneriem - LTRK, LDDK un arodbiedrībām, tas paredzēja kompleksu darbaspēka nodokļu sloga samazināšanu - iedzīvotāju ienākuma nodokļa samazināšanu (IIN), neapliekamā minimuma paaugstināšanu un atvieglojumus par apgādājamajiem. Taču, neklausot ne starptautiskajiem, ne pašmāju ekspertiem, Finanšu ministrija un "Vienotība" nolēma samazināt PVN - spēra soli, kas tieši palielina nevienlīdzību," pausts RP izplatītajā paziņojumā.
"Vienotības" virzītais Ministru prezidents un Finanšu ministrija turpina publiski demonstrēt augstprātību un spītību, un netālredzīgu nevēlēšanos meklēt risinājumus, lai palielinātu valsts budžeta ieņēmumu daļu un tādējādi maksimāli pildītu dotos solījumus par darbaspēka nodokļa mazināšanu. Tā vietā, lai domātu par finansējumu nevienlīdzības mazināšanas vērstajiem pasākumiem un piešķirtu finansējumu izglītībai, bērniem un valsts nākotnei, koalīcijas partneri turpina manipulēt ar sabiedrisko domu," uzsver RP priekšsēdētājs Edmunds Demiters.
Premjers Valdis Dombrovskis, komentējot RP pārmetumus, ceturtdien norādīja, ka tie esot 'kā minimums nekorekti".
"Nevienlīdzības mazināšanas pasākumi ir bijuši prioritāte arī šī gada budžetā," viņš teica, piebilstot, ka īpaši par to esot iestājusies tieši "Vienotība" un Nacionālā Apvienība. Kā piemērus nevienlīdzības mazināšanai viņš min ar IIN neapliekamā minimuma paaugstināšanu par apgādībā esošām personām, minimālās māmiņalgas dubultošanu un atalgojuma palielināšanu sabiedriskajā sektorā.
"Delfi" jau ziņoja, ka trešdien, 7. augustā RP ar premjeru Valdi Dombrovski, finanšu ministru Andri Vilku un Finanšu ministrijas pārstāvjiem aptuveni divas stundas diskutēja par Finanšu ministrijas ierosinājumu nākamgad atteikties no nodoma par 2 procentpunktiem samazināt IIN likmi, tā vietā ieviešot diferencētu neapliekamo minimumu un par 1 procentpunktu samazinot darba ņēmēju maksātās valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu likmi.
Dombrovska ieskatā, šis piedāvājums apliecina, ka darbaspēka nodokļu samazināšana vēl arvien ir svarīgākā prioritāte, jo "socnodokļa" samazināšana par 1 procentpunktu valsts budžetam "izmaksās" aptuveni 50 miljonus latu, kamēr visām jaunajām politikas iniciatīvām kopumā paredzēts atvēlēt tikai aptuveni 70 miljonus latu. Turklāt šāds darbaspēka nodokļu samazināšanas modelis būtu labvēlīgāks pret pašvaldībām, kuras nu jau otro gadu pauž neapmierinātību ar IIN likmes samazināšanas negatīvo iespaidu uz to budžetiem.
Demiters pēc ieilgušās tikšanās, kurā nekāda vienošanās netika panākta, žurnālistiem sacīja, ka RP būtu gatava uz kompromisu un varētu piekāpties, ja "socnodokļa" likme nākamgad tiktu samazināta par 1,5 procentpunktiem. Vienlaikus viņš mudināja Finanšu ministriju pārskatīt nodokļu iekasēšanas prognozes un izvērtēt iespēju aplikt ar nodokļiem Latvijas lielās ostas.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
