Elektrības cenas Latvijā nav mainījušās kopš 2011.gada, taču cenu ietekmējošie faktori ir mainījušies. Tādēļ, ja elektroenerģijas tirgus mājsaimniecībām netiks liberalizēts, "Latvenergo", varētu rosināt palielināt elektroenerģijas cenas, jau iepriekš norādījusi Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK).
Premjers pirmdien teica, ka šajā jautājumā svarīgi ir virzīties un priekšu, tāpēc valdība otrdien uzklausīs ministriju viedokļus un iebildumus par šo jautājumu.
Jau vēstīts, ka par enerģētikas politiku atbildīgās Ekonomikas ministrijas (EM) centieni, ierobežojot vienu no elektroenerģijas cenu pieauguma dzinējspēkiem - obligātā iepirkuma komponentes (OIK) pieaugumu, iegrožot arī elektrības cenu pieaugumu, novedusi ministriju uz kara takas ar atjaunojamās enerģijas nozari, kura aiz centieniem samazināt finansiālo atbalstu atjaunojamo energoresursu (AER) izmantotājiem saskata fosilās enerģijas un "Latvenergo" TECu interešu lobēšanu.
Galvenais "strīdus ābols" gan nav ieceres saistībā ar elektroenerģijas tirgus liberalizāciju, bet gan EM piedāvājums ieviest subsidētās elektroenerģijas nodokli (SEN), no kura dažus turpmākos gadus ( no 2014. līdz 2017. gadam) tiktu finansēta elektroenerģijas lietotāju atbalsta jeb tā dēvētā OIK fonda darbība un sociālā atbalsta mājsaimniecībām ar zemu ienākumu līmeni izmaksas.
OIK fonda finansēšanai, saskaņā ar EM aplēsto, nākamgad vajadzīgi vismaz 20,5 miljoni latu. Sociālajam atbalstam, lai trūcīgajiem segtu starpību starp pašreizējo starta tarifu (8,18 santīmiem par kwh) un prognozējamo elektroenerģijas cenu mājsaimniecībām (11,68 santīmiem par kwh), ministrija piedāvā novirzīt 2,7 miljonus latu no SEN ieņēmumiem.
Pašreizējais EM piedāvājums paredz diferencētas SEN likmes, kuru apmērs būtu atkarīgs no izmantotā kurināmā veida. Pats SEN, ko pirms atbalsta izmaksas subsidētās elektroenerģijas ražotājiem ieturētu OIK fonda administrētājs, valsts budžetā ienestu aptuveni 24 miljonus latu.