Latvijai eirozonas stabilitātes fondā būs jāmaksā 40,4 miljoni eiro gadā  (52)

Šīs summas aprēķinātas, ņemot vērā ESM paredzētās atlaides tām eirozonas dalībvalstīm, kuru nacionālais kopienākums uz vienu iedzīvotāju ir zemāks par 75% no ES vidējā rādītāja. Latvijā tas pērn bija 62%.

Ministrijas Fiskālās politikas departamenta direktors Nils Sakss, iepazīstinot medijus ar informatīvo ziņojumu un rīkojumu par Latvijas pievienošanos ESM, sacīja, ka ir nepamatoti uzskatīt, ka nepieciešamība jau nākamgad iemaksāt līdzekļus ESM, samazina to līdzekļu apmēru, ko valsts budžetā var paredzēt dažādām vajadzībām.

Pēc viņa teiktā, šīs iemaksas ir uzskatāmas par ieguldījumu un netiek uzskatītas par izdevumiem, kas palielina valsts budžeta deficītu.

Sakss uzsvēra, ka iemaksas, ko dažādas ES dalībvalstis iemaksā ESM un kuru kopējā summa plānota 80 miljardi eiro (aptuveni 56 miljardi latu), ir krietni par mazu, lai nodrošinātu pietiekamus resursus ESM vajadzībām, kam kopumā nepieciešami 500 miljardi eiro (aptuveni 350 miljardi latu). Tādēļ pārējos līdzekļus ESM aizņemsies starptautiskajos finanšu tirgos, bet tā dalībvalstīm būs jāsniedz fondam garantijas.

Maksimālais garantiju apjoms Latvijai pirmajiem pieciem gadiem būšot 1,5 miljardi eiro.

"Aizdodot šo naudu kādai valstij, iespēja, ka tā varētu bankrotēt un naudu neatdot, ir vairāk vai mazāk hipotētiska," apgalvo Sakss, uzsverot, ka ar savu nodokļu maksātāju naudu riskēs ne tikai Latvija, bet arī, piemēram, Vācija, Francija un Nīderlande, kuru iemaksas ESM būs daudzkārt lielākas.

Jau 2014. gada valsts budžetā tiks iestrādātas Latvijas valsts saistības kā attiecībā uz ESM iemaksājamo kapitālu, tā arī attiecībā uz iespējamām garantijām, paredz otrdien, 13. augustā valdības sēdē pieņemtais rīkojums.