Vadība, diskutējot par iespējām palielināt valsts budžeta ieņēmumus, jau konceptuāli atbalstījusi ideju no nākamā gada palielināt akcīzes nodokli autogāzei. Aprēķināts, ka tādējādi valsts budžeta ieņēmumus no šī nodokļa varētu palielināt par 2,3 miljoniem latu, turklāt akcīzes celšana ļautu arī par pusmiljonu latu palielināt ieņēmumus no pievienotās vērtības nodokļa.
Finanšu ministrijā skaidro, ka doma par akcīzes nodokļa paaugstināšanu autogāzei saistīta gan ar jaunākajām ES ierosmēm attiecībā uz nodokļa pārskatīšanu, gan ar vēlmi pakāpeniski samazināt akcīzes nodokļa sloga atšķirību starp dažādiem degvielas veidiem.
Aprēķināts, ka patlaban, kad akcīzes nodoklis autogāzei ir 90 lati par 1000 kilogramiem, nodokļa slogs uz simts nobrauktiem kilometriem autogāzei ir no 45 santīmiem līdz 54 santīmiem. Turpretī, lai nobrauktu tādu pašu attālumu ar benzīnu, kura akcīzes nodoklis patlaban ir 28,9 santīmi par litru, autovadītājam nodoklī ir jāsamaksā vismaz 2,17 lati.
Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) apkopotā informācija liecina, ka automašīnu aprīkošana ar iekārtām, kas ļauj kā degvielu izmantot autogāzi, īpašu popularitāti iemantojusi tieši pēdējo gadu laikā. Saskaņā ar CSDD mājaslapā pieejamo statistiku, uz šī gada 1. jūliju Latvijā reģistrētas 42 327 ar gāzes un benzīna dzinēju aprīkotas vieglās automašīnas. Pirms diviem gadiem, Latvijā bija reģistrētas 25 275 ar gāzes un benzīna dzinēju aprīkotas automašīnas.
Finanšu ministrija arī informē, ka tepat kaimiņos - Lietuvā - akcīzes nodoklis par autogāzi ir 214 lati par 1000 kilogramiem. Savukārt Igaunijā autogāze tiek aplikta ar ES noteikto minimālo akcīzi, kas patlaban ir 88 lati par 1000 kilogramiem