Dombrovskis un pieci viņa premjerēšanas budžeti  (63)

Dombrovska laikā veidoti piecu gadu valsts budžeti un to grozījumi - no "krīzes" budžeta līdz valsts izaugsmei un tautsaimniecības attīstībai. Portāls "Delfi" apkopo īsu premjera vērtējumu un atskatu par katru no pēdējo gadu budžetiem.

"Šā budžeta grozījumi, situācijā, kad Latvijas ekonomika atradās brīvā kritienā, bija vērsti uz to, lai izvairītos no valsts maksātnespējas. Tie bija ļoti smagi un nepopulāri lēmumi, kas valdībai bija jāpieņem kopā ar starptautiskajiem aizdevējiem. Tajā pašā laikā bija jāapzinās, ka nepieņemot aizdevēju nosacījumus, valstij nebūtu naudas pensiju un pabalstu, kā arī valsts sektorā strādājošo algu izmaksai. Valsts nespētu veikt arī citus maksājumus. Valsts būtībā bankrotētu" - pauž Ministru prezidents Valdis Dombrovskis.

2009.gada valsts budžeta deficīta mērķis, saskaņā ar starptautiskā aizdevuma programmu, bija 10% no IKP, bet reālā izpilde - 9,7% no IKP. 2009.gada valsts budžeta grozījumus Saeima apstiprināja 2009.gada 16.jūnijā.

"Valsts budžeta 2010.gadam sagatavošana bija viena no grūtākajām Latvijas finanšu sistēmas vēsturē - tas bija ekonomiskās krīzes budžets. Līdz tam valsts budžeta projekts vienmēr tika sagatavots resoru griezumā, taču toreiz tas tika sagatavots arī konkrētu funkciju griezumā. Pēc manas iniciatīvas 2009.gadā tika izveidota Reformu vadības grupa, kurā tika iekļauti gan valdības, gan arī tās partneru - Latvijas Darba Devēju Konfederācijas, Latvijas Tirdzniecības un Rūpniecības Kameras, Latvijas Brīvo Arodbiedrību savienības - pārstāvji. Jāuzsver, ka pirmo reizi budžeta sagatavošanā piedalījās arī minētie valdības sadarbības partneri, sniedzot savu izvērtējumu visām valsts pārvaldes funkcijām," secina premjers.

2010.gada valsts budžeta plānotais deficīta apjoms, saskaņā ar starptautisko aizdevumu programmu, bija 8.5% no IKP, savukārt reālā izpilde - 8,1%. 2010.gada valsts budžetu Saeima apstiprināja 2009.gada 1.decembrī.

Komentējot 2011.gada budžeta veidošanu, Dombrovskis norāda: "Tas bija vērsts uz mūsu valsts ekonomiskās situācijas stabilizēšanu, pretstatā divu iepriekšējo gadu budžetiem. "Pa laipu ejot, neskaties mākoņos" - šo latviešu tautas sakāmvārdu minēju savā uzrunā Saeimā pirms budžeta skatīšanas 1.lasījumā, tādējādi aicinot turpināt strukturālās reformas un pielīdzinot piedāvāto budžeta projektu laipai, kas pārmesta pāri krīzes bezdibenim. Tā laika Latvijas ekonomiskajā situācijā valsts budžeta projekts 2011. gadam bija raksturojams kā stabilizācijas budžets, kad krīze vēl nav pilnībā pārvarēta, bet ekonomikā tomēr jau vērojamas pirmās atkopšanās pazīmes".

Aizdevuma programma 2011.gada valsts budžetam paredzēja deficītu 6% apmērā no IKP. Valdība, veidojot budžetu, nosprauda jaunu mērķi - 4,5%. Taču reālā izpilde bija optimistiskāka - 3,6% no IKP.

2011.gada valsts budžetu Saeima apstiprināja 2010.gada 20.decembrī, bet tā grozījumus - 2011.gada 14.aprīlī.

"Šis bija pēdējais budžets, ko valdība gatavoja stingrā starptautisko aizdevēju uzraudzībā. Latvijas valdības mērķis bija stabila fiskālās politikas īstenošana, samazinot nelietderīgus tēriņus, tādējādi nodrošinot valsts ilgtermiņa attīstību un finanšu stabilitāti", norāda premjers. "Izdevās izpildīt Māstrihtas kritērijus. Bija vērojamas arī stingras ekonomikas atkopšanās pazīmes - eksporta pieaugums bija 30% jau otro gadu pēc kārtas". No otras puses, tas joprojām bija konsolidācijas budžets. Ar šo likumprojektu valdība veiksmīgi noslēdza starptautiskā aizdevuma Latvijai programmu un ielika pamatus ilgtspējīgai fiskālai stabilitātei".

2012.gada valsts budžeta deficīta mērķis, ņemot vērā starptautisko aizdevēju prognozes, tika plānots 3% apmērā no IKP, savukārt ņemot vērā valdības 2011.gadā izteiktās prognozes - 2,5%. Veidojot 2012.gada budžetu tika plānots deficīts 1,9% apmērā no IKP. Patiesais budžeta deficīts 2012.gada nogalē bija 1,2% no IKP.

2012.gada valsts budžetu Saeima apstiprināja 2011.gada 15.decembrī, bet tā grozījumus - 2012.gada 13.septembrī.

"Pirmais valsts budžets četru gadu laikā, kuru valdība izstrādāja patstāvīgi, bez starptautisko aizdevēju klātbūtnes. To var dēvēt par pirmo izaugsmes budžetu un tas vienlaikus arī parādīja, ka darbs pie Fiskālās disciplīnas likuma nav bijis veltīgs. Budžets 2013.gadam tika gatavots, ņemot vērā skaidras prioritātes - nodokļu samazināšanu, demogrāfijas jautājumu risināšanu, veselības aprūpi un ceļu infrastruktūras sakārtošanu. Šis valsts budžets radīja stabilu pamatu pozitīvam lēmumam par eiro ieviešanu Latvijā no 2014.gada 1.janvāra," klāsta Dombrovskis.

Šā gada valsts budžeta deficīts plānots 1,4% apmērā no IKP. 2013.gada valsts budžetu Saeima apstiprināja 2012.gada 15.novembrī. Vienlaikus tika pieņemts arī vidēja termiņa budžeta ietvars 2013., 2014. un 2015.gadam.