Ja, ņemot vērā nozaru iebildumus, tiks nolemts atteikties no atsevišķu ministriju virzītajām ierosmēm par esošo nodokļu palielināšanu vai jaunu nodokļu ieviešanu, valdība var pārskatīt solījumus par darbaspēka nodokļu sloga samazināšanu nākamgad.
Šādu brīdinājumu pēc otrdien notikušās valdības sēdes, kurā izvērtās asas diskusijas par vairākiem 2014. gada budžeta likumprojektu paketē iekļaujamiem likumiem, izteica premjers Valdis Dombrovskis ( V).
Viņš norādīja, ka valdības atbalstītais darbaspēka nodokļu sloga mazināšanas plāns, kas paredz nākamgad palielināt ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) neapliekamo minimumu un atvieglojumus par apgādībā esošām personām, vienlaikus par 0,5 procentpunktiem samazinot gan darba devēju, gan darba ņēmēju maksātā socnodokļa likmi, valsts budžeta prognozētos ieņēmumus samazina par aptuveni 60 miljoniem latu.
Tādēļ nozaru ministrijas, cīnoties par lielāku budžeta piešķīrumu 2014. gadā, nākušas klajā ar vairākām iniciatīvām par jau esošu nodokļu palielināšanu vai jaunu nodokļu ieviešanu. ”Neviens no šiem pasākumiem nav ar tik lielu ietekmi kā darbaspēka nodokļu mazināšana, bet, ja kāds no tiem netiks atbalstīts, tiks vērtētas iespējas koriģēt darbaspēka nodokļu samazināšanas tempu,” brīdina valdības vadītājs.
Tas varētu notikt, piemēram, pārskatot solīto neapliekamā minimuma un nodokļa atvieglojumu palielināšanas apmēru vai pārskatot datumu, no kura tiek mainīts neapliekamā minimuma apmērs.
”Bet tas notiek tikai tādā gadījumā, ja mēs redzam, ka ministriju sagatavotie alternatīvie ieņēmumu palielināšanas pasākumi negūst atbalstu un ministrijas nav gatavas atteikties no saviem budžeta palielināšanas pieprasījumiem,” sacīja Dombrovskis.
Valdība otrdien atbalstīja akcīzes nodokļa likmes palielināšanu autogāzei, azartspēļu nodokļu celšanu, reklāmas materiālu un pirotehnikas aplikšanu ar dabas resursu nodokli un nodokļa likmju palielināšanu vairākām preču grupām, kā arī nolēma no nākamā gada 1. jūlija ieviest autoceļu lietošanas nodevu. Pret teju visiem šiem nodokļu palielināšanas pasākumiem iebilst ne tikai ieinteresētās nozares, bet arī Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera un Latvijas Darba devēju konfederācija.
Tāpat valdība mainīja likumā jau nostiprināto IIN samazināšanas grafiku, likumā nosakot, ka nākamgad nodokļa likme, kas patlaban ir 24%, netiks samazināta. 2015. gadā to plānots samazināt līdz 23%, bet 2016. gadā – līdz 22%, paredz valdības pieņemtie grozījumi IIN likumā.
”Delfi” jau vēstīja, ka pēc kaismīgām diskusijām par darbaspēka nodokļu samazināšanu, valdība pirms pāris nedēļām vienojās nākamgad ar IIN neapliekamo minimumu strādājošajiem celt no pašreizējiem 45 latiem līdz 53 latiem mēnesī, bet nodokļa atvieglojumus par apgādībā esošām personām – no pašreizējiem 80 latiem līdz 116 latiem mēnesī. Vienlaikus par kopumā vienu procentpunktu paredzēts samazināt valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu likmi, kas patlaban ir 35,09%.