Neveiksmi cietuši atjaunojamās enerģētikas entuziastu mēģinājumi nobremzēt Ekonomikas ministrijas (EM) plānu no nākamā gada ieviest subsidētās elektroenerģijas nodokli (SEN).
Latvijas Atjaunojamās enerģijas federācijas pārstāvis Edgars Vīgants otrdien valdības sēdē lēmumu ieviest SEN salīdzināja ar nozares sodīšanu par to, ka iepriekšējās valdības ir pieņēmušas "ne īpaši pārdomātus lēmumus".
Viņš uzsvēra, ka atjaunojamās enerģijas jomā peļņas norma ir ap 12%, tādēļ 10% lielais SEN, ar ko plānots aplikt tos ražotājus, kas elektroenerģijas ražošanai izmanto dažādus atjaunojamos energoresursus, esot nesamērīgs.
Līdzīgus pārmetumus valdībai veltīja arī vairāki lauksaimnieki, kas elektroenerģijas ražošanai izmanto biogāzi un cūkkopji, uzsverot, ka viņu rūpals ir videi draudzīgs, bet piedāvātais SEN ir pretrunā ar tiesisko paļāvību.
"Delfi" jau vēstīja, ka, ņemot vērā arvien pieaugošo obligātā iepirkuma komponentes ietekmi uz elektrības cenām, EM rosina Latvijā ieviest diferencētu SEN, ar kuru tiktu aplikts atbalsts, kas subsidētās elektrības ražotājiem tiek maksāts obligātā iepirkuma ietvaros.
Nodokļa likme tiem ražotājiem, kas elektrību ražo, izmantojot atjaunojamos energoresursus, piemēram, kūtsmēslus vai kukurūzu, plānota 10% apmērā. Tiem ražotājiem, kas elektrības ražošanā izmanto fosilos resursus, SEN būs 15%.
Lai mazinātu risku, ka SEN dēļ var strauji pieaugt siltuma tarifi, mazjaudas koģenerācijas stacijām nodokļa likme plānota 5% apmērā.
SEN plānots ieviest uz laiku līdz 2017.gadam.
No nodoklī iekasētajiem līdzekļiem EM piedāvā finansēt elektroenerģijas lietotāju fonda darbību un kompensēt elektrības cenu pieaugumu mājsaimniecībām ar zemu ienākumu līmeni.
EM lēš, ka 2014. gadā SEN tiks iekasēti 29 miljoni latu, bet 2015. gadā – jau vairāk nekā 37 miljoni latu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
