"[Pievienotās vērtības nodokļa] PVN apjoms, kas paslīd garām, ir nepieņemams, it īpaši ņemot vērā šādu summu ietekmi uz valstu finanšu stāvokļa uzlabošanu," paziņoja ES nodokļu un muitas komisārs Aļģirds Šemeta.
EK veiktā pētījuma rezultāti, kas aptver 26 dalībvalstis, liecina, ka ES dalībvalstu nodokļu dienesti 2011.gadā nav guvuši iespējamos PVN ieņēmumus 193 miljardu eiro (135,6 miljardu latu) apmērā, kas atbilst 1,5% no iekšzemes kopprodukta (IKP).
Lielākais šādu zaudēto ieņēmumu apmērs naudas izteiksmē reģistrēts lielākajās bloka ekonomikās: 36,1 miljards eiro Itālijā, 32 miljardi eiro Francijā un 27 miljardi eiro Vācijā.
Tomēr, rēķinot procentuāli no valsts IKP, atšķirība starp plānotajiem un reālajiem PVN ieņēmumiem vislielākā bijusi bloka nabadzīgākajās valstīs, zaudēto nodokļu summai veidojot aptuveni 8% no IKP Rumānijā un 45% no IKP Grieķijā.
Salīdzinājumam, Vācijā negūto PVN ieņēmumu summa atbildusi aptuveni 1% no valsts IKP.
Avoti ES norāda, ka bloka valstīs joprojām plaši tiek veikti dažādi darījumi, kas ļauj izvairīties no nodokļu nomaksas.
Negūtie nodokļu ieņēmumi uzskatāmi par jūtīgu jautājumu gan atsevišķās dalībvalstīs, gan ES kopumā.
Cīnoties ar parādsaistībām, valstis ir centušās uzlabot savu finansiālo stāvokli, palielinot PVN likmes.
Tajā pašā laikā Briseles birokrātija arī daļēji tiek finansēta no PVN ieņēmumiem, kas gūti nacionālā līmenī. Tādējādi negūti PVN ieņēmumi dalībvalstīs nozīmē mazāk naudas Briselei.
EK ziņojumā par galveno iemeslu zaudētajiem pārdošanas nodokļa ieņēmumiem tiek minēta krāpniecība, kas veido aptuveni trešdaļu no kopējā zaudēto ieņēmumu apjoma.
Tāpat nodokļu ieņēmumi netiek gūti kavēto maksājumu, bankrota gadījumu un dažādo administratīvo kļūdu dēļ, teikts ziņojumā.
Tajā pašā laikā nodokļu ieņēmumus ietekmē vispārējais ekonomiskais konteksts.
"Pastāv būtiska saistība starp bezdarba līmeņa pieaugumu un pieaugošu atšķirību starp plānotajiem un reālajiem PVN ieņēmumiem," norāda pētījuma autori.