Pēc eiro ieviešanas Latvijā mainīsies banku uzraudzība, atgādina FKTK  (4)

Latvijas pievienojoties eirozonai, no 2014.gada oktobra mainīsies arī banku uzraudzības modelis. Vienotais uzraudzības mehānisms paredz plašākas pilnvaras Eiropas Centrālajai bankai (ECB), kas uzraudzīs eirozonas lielākās kredītiestādes ciešā sadarbībā ar nacionālajiem uzraugiem.

„FKTK atbildības lokā ir pārraudzīt, kā eiro ieviešanai gatavojas mūsu uzraugāmie, un pašlaik esam apmierināti ar padarīto. Tirgus dalībnieku aptaujas rezultāti apliecina, ka visiem tirgus dalībniekiem ir izstrādāti rīcības plāni, ir apzināti iespējamie riski un pasākumi to samazināšanai, kā arī sākta informācijas sistēmu testēšana. Tām bankām, kas nodrošina bankomātu pakalpojumus, ir izstrādāta kārtība bankomātu pārslēgšanai no latiem uz eiro un ir ieplānoti papildu drošības pasākumi,” uzsvēra FKTK padomes locekle un Uzraudzības departamenta direktore Jeļena Ļebedeva.

Sekojot līdzi tirgus dalībnieku gatavībai eiro ieviešanai, FKTK kompetencē būs pārraudzīt, kā tirgus dalībnieki nodrošinās skaidras un bezskaidras naudas nomaiņu, kā arī kā tirgus dalībnieki ievēros līgumu nepārtrauktības principu. Uz eiro ieviešanas laiku FKTK uzņemsies vēl papildu funkciju – sekot līdzi, cik pamatotas ir izmaiņas banku pakalpojumu cenrāžos, lai nepieciešamības gadījumā bankai pieprasītu skaidrojumu par cenu izmaiņām.

Līdz ar Latvijas iestāšanos eirozonā Latvija automātiski pievienosies vienotajam banku uzraudzības mehānismam, kam jābūt gatavam funkcionēt, pēc pašreizējām aplēsēm, jau 2014. gada oktobrī. Tas nozīmē, ka vienotais uzraudzības mehānisms ietekmēs arī līdzšinējo Latvijas banku uzraudzības modeli, dalot funkcijas starp ECB un nacionālajiem uzraugiem. Vienotais banku uzraudzības mehānisms paredz plašākas pilnvaras ECB, kas uzraudzīs eirozonas lielākās kredītiestādes ciešā sadarbībā ar nacionālajiem uzraugiem.

Vienotais uzraudzības mehānisms, par kura darbības principiem ES finanšu ministri panāca vienošanos 2012. gada decembrī, ir daļa no Eiropas banku savienības plāna.
„Jāatzīst, ka banku savienības un tās pirmā soļa, vienotā uzraudzības mehānisma, izveide ir visnotaļ ambiciozs plāns, lai atjaunotu uzticību banku sektoram un īstenotu tālāku banku integrāciju Eiropas Savienībā. Latvijas gadījumā paredzam, ka FKTK darba apjoms no uzraudzības modeļa maiņas nesamazināsies, bet pretēji – varētu pieaugt. Izaicinājumiem bagāts būs tieši pārejas posms, kad pirmie celmi jālauž ne tikai ECB, bet mums jāiemācās sadarboties un tirgum pielāgoties pie jaunās uzraudzības formas,” norādīja FKTK priekšsēdētājs Kristaps Zakulis.

Eiropas Parlaments 2013. gada 12. septembrī deva savu atbalstu Banku uzraudzības pilnvaru nodošanai ECB rokās. Tuvākajās nedēļās ES Padomei vēlreiz jāapliecina savs atbalsts vienotajam uzraudzības mehānismam, apstiprinot regulu, kas piešķirs ECB pilnvaras kļūt par eirozonas banku sektora koordinējošo uzraudzības iestādi.

Savukārt līdz aptuveni 2014. gada aprīlim plānots nodot publiskai apspriešanai ECB ietvara regulu, kas precizēs procedūras un principus, kā notiks dokumentu iesniegšana un izvērtēšana licences saņemšanai vai nozīmīgas līdzdalības izmaiņu gadījumā, kā tiks veikta uzraudzība, kāda loma būs ECB, kāda nacionālajiem uzraugiem, kā praktiski notiks sadarbība un informācijas apmaiņa starp ECB un nacionālajiem uzraugiem, saskaņā ar kādu metodoloģiju izvērtēs banku nozīmīgumu to pakļaušanai ECB tiešajai uzraudzībai. ECB patlaban izstrādā sadarbības principus, un arī FKTK piedalās šim mērķim izveidotajās darba grupās.

Lai arī banku sarakstu ECB plāno apstiprināt līdz šī gada beigām, kopumā ECB tieši uzraudzīs aptuveni 130 kredītiestāžu grupu. Latvijā provizoriski tās varētu būt trīs lielākās bankas pēc aktīviem – „Swedbank”, „SEB banka” un „ABLV Bank”.

Attiecībā uz šīm bankām – ECB pārziņā būs tādi jautājumi kā atbilstība ES normatīvo aktu prasībām attiecībā uz kredītiestādes pašu kapitālu, lielo riska darījumu ierobežojumiem, likviditāti, finansējuma struktūru.

Tiks izvērtēts, vai kredītiestādes stratēģija, procedūras un īstenotie pasākumi nodrošina pietiekamu risku pārvaldīšanu, vai kredītiestādes pašu kapitāls ir pietiekams tās darbībai piemītošo un varbūtējo risku segšanai. Attiecībā uz pārējām kredītiestādēm šie uzdevumi paliks FKTK kompetencē. FKTK sadarbosies ar ECB, sniedzot informāciju par būtiskiem uzraudzības lēmumiem arī par pārējām kredītiestādēm.

FKTK kompetencē joprojām būs pārraudzīt komercbanku iekšējās kontroles sistēmas, naudas atmazgāšanas novēršanas jautājumus, finanšu instrumentu tirgus likumu ievērošanu un citus banku darbības aspektus. Nacionālās uzraudzības iestādes arī turpinās līdzšinējā kārtībā uzraudzīt visus tos tirgus dalībniekus, kuri nav kredītiestādes, – krājaizdevu sabiedrības, apdrošināšanas sektoru, finanšu instrumentu tirgus dalībniekus, pensiju fondus, maksājumu iestādes, elektroniskās naudas iestādes u.c.