LTRK viceprezidente, Nodokļu un nodevu eksperte Lienīte Caune portālam "Delfi" norādīja, ka "nav pieņemams princips, pēc kura Labklājības ministrija (LM) ir sagatavojusi un valdība atbalstījusi iedzīvotāju ienākuma nodokļa un sociālā nodokļa piemērošanu no nosacīta ienākuma minimālās algas apmēra katru kalendāro mēnesi par katru kapitālsabiedrības valdes locekli, kurš bez atlīdzības veic pienākumus kapitālsabiedrībā, kurā nav neviena nodarbinātā un kurā iepriekšējā taksācijas gadā apgrozījums bija lielāks par 7000 eiro".
LTRK vērš īpašu uzmanību uz to, ka uzņēmuma apgrozījums negarantē tam peļņu. "Šajā gadījumā uzņēmumam ar 7000 eiro apgrozījumu gadā tiks uzlikts papildu nodokļa slogs gandrīz 1300 eiro apmērā. Uzņēmēji izsaka cerību, ka šīs normas apstiprināšana vismaz atrisinās soda naudu uzrēķina problēmu, proti, VID nevarēs to veikt un iekasēt," pauž Caune.
Tāpat kamera uzsver, ka, izstrādājot likumprojektus, netika nodrošināta sabiedrības līdzdalība - likumprojekta anotācijā Labklājības ministrija (LM) sniedz skaidrojumu, ka sabiedrības līdzdalība likumprojekta izstrādē nav bijusi nepieciešama, jo tiek izpildīts Ministru kabineta sēdēs protokollēmumos dotais uzdevums.
"Šīs normas spēkā stāšanās piedāvātajā redakcijā ir drauds uzņēmējdarbības attīstībai. LTRK uzskata, ka pirms normas spēkā stāšanās ir nepieciešama plašākas sabiedrības un partneru diskusija," norāda Caune.
Valdība pagājušajā otrdienā, 24.septembrī nolēma, ka sociālais nodoklis būs jāmaksā arī par valdes locekli, kurš strādā kapitālsabiedrībā bez atlīdzības, un šis nodoklis būs jāaprēķina no valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas.
Tas būs jādara gadījumos, ja kapitālsabiedrības apgrozījums iepriekšējā gadā bijis lielāks par 7000 eiro (4958 latiem) un attiecīgajos mēnešos nebija neviena darba ņēmēja vai apdrošināšanas iemaksu objekts bija mazāks par minimālo mēneša darba algu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!