Saeimas budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Jānis Reirs (V) stāstīja, ka frakcijā bijusi diskusija par izmaiņām mikrouzņēmumu nodokļu regulējumā un tika pieņemts lēmums, ka nodokļa apmērs ir jāpaaugstina, bet ar diviem nosacījumiem - jaunajam regulējumam jāstājas spēkā ne agrāk kā no 2015.gada 1.janvāra, kā arī pārdalei jānotiek par labu sociālajām garantijām.
Saeimas neatkarīgā deputāte Elīna Siliņa uzsvēra, ka patlaban mikrouzņēmuma nodokļa likme 9% apmērā ir nepietiekama, jo tā nenodrošina sociālās garantijas, kā arī kropļo konkurenci.
Viņa ieteica mazināt darbaspēka nodokļus tām mazajām algām, kas tiek maksātas normālā nodokļu režīmā, turpretī mikrouzņēmumiem celt nodokļa slogu. "Normālā nodokļu režīmā strādājoši uzņēmumi pārreģistrējas par mikrouzņēmuma nodokļa maksātājiem darbaspēka nodokļu sloga dēļ. Uzdevums būtu mazo algu sektorā - līdz 300 latu - mazināt darbaspēka nodokļus, bet celt mikrouzņēmuma nodokli, lai būtu kaut kādas minimālās sociālās garantijas. Politiski jāizvērtē, vai nevar vairāk no mikrouzņēmuma nodokļa novirzīt sociālajai apdrošināšanai," atzina deputāte.
Siliņa uzsvēra, ka palēnām jāvirzās uz mikrouzņēmuma nodokļa celšanu pa diviem procentpunktiem ik gadu līdz 15%. "Jādod signāls, ka uz 2015.gadu mikrouzņēmuma nodokļa slogs pieaugs. Lēmums ir jāpieņem šodien, lai uzņēmēji nākamgad varētu sagatavoties un saprastu, kā par 2% gadā palielināt produktivitāti," uzsvēra Siliņa.
Arī Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs Vilnis Ķirsis (RP) piekrita Siliņai, ka pašreizējais mikrouzņēmumu regulējums kropļo konkurenci. Tajā pašā laikā viņš uzsvēra, ka mikrozuņēmumu regulējumu nevajag grozīt steigā, bet ir jādiskutē visa nākamā gada garumā. Ķirsis uzskata, ka izmaiņām mikrouzņēmumu regulējumā jāstājas spēkā 2015.gada 1.janvārī.
Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš uzsvēra, ka vienkārša likmes celšana var radīt negatīvas sekas, tajā pašā laikā viņš atzina, ka mikrouzņēmumu nodokļa režīms ir jāuzlabo. "Esam pret to, ka tas tiek darīts steigā, proti, likt jau 2014.gada budžeta paketē," sacīja Endziņš.
LTRK vadītājs uzskata, ka mikrouzņēmumiem ir jāturpina augt, tāpēc jaunajā regulējumā vajadzētu noteikt, ka mikrouzņēmums līdzšinējo piecu darbinieku vietā var nodarbināt deviņus darbiniekus, tāpat jāpaaugstina mikrouzņēmuma apgrozījuma un algu slieksnis, un paralēli tam varētu arī paaugstināt mikrouzņēmuma nodokļa likmi. "Vēl precīzi jāanalizē, kādas varētu būt nodokļu likmes un sliekšņi," uzsvēra Endziņš.
Saeimas budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētāja biedrs Romulads Ražuks (RP) pēc sēdes atzina, ka ir panākta izpratne par to, ka uzlabojumiem mikrouzņēmumu regulējumā ir jābūt. "Likmju celšana ir neizbēgama - tas jāsāk jau no 2015.gada 1.janvāra par 2% ik gadu, līdz likme sasniegs 15%," sacīja Ražuks.
Jau ziņots, ka pēc tam, kad šī gada sākumā grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā tika vairākas reizes pēc kārtas izslēgti no Saeimas sēdes darba kārtības, darbu pie šī likumprojekta uzticēja turpināt Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā.
Likumprojekts paredzēja noteikt, ka gadījumos, kad uzņēmums vairs neatbilst mikrouzņēmuma statusam, bet turpina izmantot mikrouzņēmuma nodokļa maksāšanas režīmu, attiecīgā taksācijas perioda apgrozījumam tiks piemērota mikrouzņēmumu nodokļa 20% likme. Savukārt uz otro lasījumu šim likumprojektam tika iesniegti vairāki priekšlikumi būtiski mainīt nosacījumus, kādiem jāatbilst mikrouzņēmumam.
Ņemot vērā, ka starp parlamenta deputātiem nebija vienprātības šajos jautājumos, darbu pie šī likumprojekta paredzēts turpināt Saeimas komisijā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
