Valdībā apstiprinātie grozījumi likumā par valsts sociālo apdrošināšanu, kas paredz turpmāk nodokļu iekasēšanu par katru uzņēmuma valdes locekli, kurš strādā bez atlīdzības, ir izstrādāti konkurences uzlabošanai un nav uzskatāmi par soda sankcijām pret uzņēmējiem, uzsver Finanšu ministrija (FM).
Lai novērstu nodokļu optimizācijas shēmas un nelegālas nodarbinātības finansēšanu, kapitālsabiedrībām tāpat kā citiem reģistrētiem darbiniekiem ir godprātīgi jāmaksā nodokļus, norāda ministrija.
Latvijā 2011. un 2012.gadā esot konstatēts ievērojams skaits kapitālsabiedrību, kuru neto apgrozījums ir lielāks par 5000 latiem, bet kuru iesniegtajos ziņojumos (par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām (VSAOI) no darba ņēmēju darba ienākumiem, iedzīvotāju ienākuma nodokli un uzņēmējdarbības riska valsts nodevu pārskata mēnesī) nav deklarētas VSAOI.
Jāatzīmē, ka iepriekš minētās kapitālsabiedrības nav uzskatāmas par jaundibinātām, proti, 2011. un 2012. gads nav šo uzņēmumu pirmais darbības gads, norāda FM. Secināts, ka šo kapitālsabiedrību darbības sfēras esot ļoti plašas un ietver reklāmas aģentūru darbību, uzskaites, grāmatvedības, audita un revīzijas pakalpojumus, konsultēšanu nodokļu jautājumus, automobiļu apkopi un remontu, kas neliecinot, ka šīs darbības var īstenot bez fizikās personas iesaistīšanās.
2012.gadā aptuveni 80% no visām Latvijā reģistrētajām kapitālsabiedrībām ir viena īpašnieka – fiziskas personas sabiedrības. Valdes loceklis var tikt nodarbināts uz pilnvarojuma līguma pamata. Tāpat tiesiskais regulējums neliedz sabiedrībai ar valdes locekli noslēgt arī citu civiltiesisku līgumu, piemēram, uzņēmuma līgumu vai darba līgumu. Tādējādi pastāvot divi iespējamie rīcības motīvi šādu kapitālsabiedrību veidošanai.
FM secina, ka kapitālsabiedrības tiek veidotas ar mērķi optimizēt VSAOI apmēru, kuras fiziskai personai saimnieciskās darbības veicējam būtu jāsāk maksāt no saimnieciskās darbības ienākumiem, ja tie mēnesī pārsniegtu minimālās algas apmēru. Ja šo pašu darbību nodrošina ar izveidotas kapitālsabiedrības palīdzību un saņem ienākumus no kapitālsabiedrības kā dividendes, personai neveidojas pienākums maksāt VSAOI.
Tāpat uzņēmumi tiekot veidoti ar mērķi finansēt nelegālo nodarbinātību – dividendēs saņemto ienākumu (kuram ir būtiski zemāks nodokļu slogs nekā algota darba ienākumam), bez darbaspēka nodokļu nomaksas, faktiski sadalīt valdes locekļiem, kas ir piekrituši strādāt un uzņemties atbildību bez samaksas.
Turklāt, ņemot vērā augsto ēnu ekonomikas īpatsvaru, ir iespējamas situācijas, kad kapitālsabiedrības gūst grāmatvedības uzskaitē nereģistrētus ienākumus, kas kalpo par avotu atlīdzības izmaksai gan valdes locekļiem, gan citiem darbiniekiem, šādu izmaksas faktu neatspoguļojot grāmatvedībā un neapliekot ar nodokļiem, secina FM.
Tādējādi kapitālsabiedrības, kurās valdes loceklim nav noteikta atlīdzība, ne tikai optimizē nodokļus, bet arī kropļo konkurenci. FM uzskata, ka kapitālsabiedrības valdes locekļa pienākumi, ja kapitālsabiedrība aktīvi darbojas, bet tajā neviena persona netiek legāli nodarbināta, nav uzskatāmi par brīvprātīgo darbu. Ministrija uzsver, ka likuma grozījumos paredzētais par valdes locekļu VSAOI objektu nebūs attiecināms uz kapitālsabiedrībām, kuras ir mikrouzņēmumu nodokļa maksātājas.
"Plānotie grozījumi, ka par valdes locekli jāveic VSAOI no valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas, attieksies uz nelielu daļu kapitālsabiedrībām, tas ir, uz tām kapitālsabiedrībām, kuru apgrozījums iepriekšējā gadā ir bijis lielāks par 7000 eiro un attiecīgajos mēnešos nebija neviena darba ņēmēja vai darba ņēmējiem apdrošināšanas iemaksu objekts bija mazāks par minimālo mēneša darba algu un arī tekošajā (kārtējā) gadā kapitālsabiedrībai ir apgrozījums (tā turpina aktīvi darboties), bet joprojām nav neviena darba ņēmēja," savu pozīciju skaidro FM.
"Delfi" jau ziņoja, ka jaunais "valdes locekļu nodoklis" mazajiem uzņēmumiem ir risks uzņēmējdarbības attīstībai, un pirms šādas normas pieņemšanas būtu nepieciešama plašākas sabiedrības un partneru diskusija, uzskata Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera. LTRK vērš īpašu uzmanību uz to, ka uzņēmuma apgrozījums negarantē tam peļņu un uzņēmumam ar 7000 eiro apgrozījumu gadā tiks uzlikts papildu nodokļa slogs gandrīz 1300 eiro apmērā.
Savukārt Latvijas mazo un vidējo uzņēmumu asociācija sadarbībā ar Indras Dogādovas advokātu biroju jau gatavo prasības pieteikumu Satversmes tiesai, lai nepieļautu iecerētās izmaiņas.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
