Saeima sāks skatīt valsts budžetu; NA 'iespītējas' un balsojumā nepiedalās  (329)

Koalīcijā ietilpstošā Nacionālā apvienība (NA) pirms budžeta izskatīšanas lūdza izsludināt pusstundu ilgu sēdes pārtraukumu, bet, kad šis lūgums tika noraidīts, tās deputāti balsojumā par budžeta likumprojektu paketi nepiedalījās.

Par likumprojekta nodošanu komisijām balsoja 54 deputāti, bet bija pret vai atturējās 26 tautas kalpi.

Par budžeta likumu sagatavošanu atbildīgās Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Jānis Reirs (V) uzrunājot savus kolēģus – parlamenta deputātus – pauda, ka valdības piedāvātais budžeta likumprojekts atspoguļo ekonomikas izaugsmi, tādēļ Latvija vienīgā no ES dalībvalstīm arī nākamgad varēs samazināt darbaspēka nodokļus.

"Uzskatu, ka budžets ir ļoti labs, tajā nav nepilnību," paziņoja Reirs.

NA jau iepriekš uzsvērusi, ka viens no būtiskākajiem jautājumiem esot uzturēšanās atļauju sistēmas pārtraukšana, jo atļauju tirgošana apmaiņā pret ieguldījumiem rada papildus riskus valsts drošībai, savukārt Latvijas iekšlietu struktūrām trūkst kapacitātes šī ārvalstu kapitāla pārbaudei un kontrolei.

Apvienības Saeimas frakcijas deputāti tikušies ar Drošības policijas (DP) pārstāvjiem, kuri norādījuši uz vairākām problemātiskām jomām, kas saistītas ar nacionālo drošību. Pirmkārt, pieaugot uzturēšanās atļauju pieprasītāju skaitam, arī iekšlietu struktūrām rodas nepieciešamība pēc papildus resursiem un kapacitātes. Tāpat nekontrolēti ieplūstošais kapitāls var veicināt pretvalstisku darbību finansēšanu. Tas savukārt var nelabvēlīgi ietekmēt nacionālās drošības intereses. Nekontrolēta ārvalstu kapitāla ieplūšana stratēģiski svarīgos ekonomikas sektoros var radīt arī riskus valsts ekonomiskajai suverenitātei, ieplūstošais finansējums ir ar nezināmu izcelsmi.

"Ir redzams, ka trūkst kapacitātes un resursu naudas plūsmas kontrolei. Tas nozīmē, ka drošības iestādēm nav skaidrības par to, kas, kam un ar kādas izcelsmes naudu maksā," norāda NA līdzpriekšsēdētājs Roberts Zīle, savukārt otrs NA līdzpriekšsēdētājs Raivis Dzintars uzsver, ka uzturēšanās atļauju tirgošana ārvalstniekiem pret nekustamā īpašuma iegādi var pārvērsties par "Trojas zirgu".

"NA ir vairākkārt rosinājusi pārtraukt piešķirt uzturēšanās atļaujas par ieguldījumiem nekustamajā īpašumā. Būtisks minēto darījumu samazinājums, pakāpeniski atsakoties no šīs prakses, pašlaik ir viens no galvenajiem NA izvirzītajiem mērķiem strādājot valdībā. NA vēlas, lai jautājums par uzturēšanās atļauju tirgošanas ierobežošanu tiktu skatīts kopā ar 2014.gada budžeta likumprojektu," uzsver apvienības politiķi.

Savukārt opozīcija ceturtdien jau ierasti budžetu pēla – šoreiz kritiķa lomu bija uzņēmies Igors Pimenovs (SC), kurš paziņoja, ka iesniegtais budžeta projekts apstiprinot viņa bažas, ka līdz ar Fiskālās disciplīnas likuma pieņemšanu Latvijā fiskālā politika dominēs pār ekonomikas veicināšanas apsvērumiem.

Vienlaikus ar 2014.gada valsts budžeta likumu Saeimai būs jālemj par vairākām būtiskām izmaiņām nodokļu likumos, tostarp sociālo iemaksu likmes palielināšanu, akcīzes nodokļa paaugstināšanu autogāzei, reklāmas materiālu un ūdens resursu izmantošanas aplikšanu ar dabas resursu nodokli un citām izmaiņām.

Par budžeta un to pavadošo likumprojektu paketes pieņemšanu pirmajā lasījumā parlaments lems pēc divām nedēļām, bet par to pieņemšanu galīgajā lasījumā plānots lemt 6. novembrī.

Jau ziņots, ka pēc vairāku mēnešu intensīva darba valdība otrdien, 1.oktobrī, ar aplausiem akceptēja likumu "Par valsts budžetu 2014. gadam". Visi likumā minētie skaitļi pirmo reizi izteikti eiro valūtā – valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi prognozēti 7,004 miljardi eiro, bet izdevumi – gandrīz 7,143 miljardi eiro.