Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē kritikas krustugunīs otrdien nonāca 2014.gada budžeta paketē iekļautās izmaiņas Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likumā, kas paredz no nākamā gada liegt PVN priekšnodokļa atskaitīšanu par luksusa klases automašīnām – spēkratiem, kuru cena, ieskaitot PVN, pārsniedz 30 tūkstošus latu.
Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Jānis Reirs (V) vērsa Finanšu ministrijas ierēdņu uzmanību uz to, ka, atbilstoši statistikas datiem, šogad Latvijā reģistrētas vien 70 luksusa klases automašīnas, taču vienlaikus pa Latvijas autoceļiem braukā vismaz 1350 šogad reģistrēti luksusa klases spēkrati ar Igaunijas numuriem.
Viņaprāt, apšaubāmi ir arī Finanšu ministrijas aprēķini, kas liecina, ka, liedzot uzņēmējiem tiesības atskaitīt PVN priekšnodokli par automašīnām, kuru cena pārsniedz 30 tūkstošus latu, valsts budžeta ieņēmumi jau nākamgad pieaugs par 1 miljonu latu.
Reirs uzsvēra, ka iegrožojot Latvijas komersantu iespējas legāli iegādāties luksusa klases automašīnas Latvijā, uzņēmēji tiek pamudināti reģistrēt savas automašīnas Igaunijā un vēl pamudina viņus "iegādāties" neesošus pakalpojumus no Igaunijā reģistrētām firmām.
Finanšu ministrijas Netiešo nodokļu departamenta direktore Solvita Āmare-Pilka gan atrunājās, ka pagaidām ir ierobežotas tikai Latvijas komersantu iespējas samazināt ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamos ienākumus par izdevumiem, kas saistīti ar luksusa automašīnu izmantošanu. Turklāt arī pēc jaunā gada komersanti, kas lepnos spēkratus izmanto ar PVN apliekamu darījumu nodrošināšanai, piemēram, taksometru pakalpojumu sniegšanai, varēs izmantot PVN priekšnodokli par izdevumiem, kas saistīti ar automašīnas iegādi.
Viņas ieskatā, Finanšu ministrija nevar piekrist autotirgotāju aicinājumam par luksusa automašīnām uzskatīt tikai tādus automobiļus, kuru vērtība, ieskaitot PVN, ir vismaz 50 000 latu – tas radīšot zaudējumus valsts budžetam.
Šie skaidrojumi deputātus nepārliecināja, tāpat neveiksmīgi izrādījās arī Āmares-Pilkas kolēģes Astras Kaļānes skaidrojumi, ka komersantus, kas maksā par neesošiem menedžmenta vai IT pakalpojumiem, būtu "jāatrod" Valsts ieņēmumu dienestam (VID).
"Mēs VID esam kategoriski pret normām, kas stimulē krāpšanos ar nodokļiem," uzsvēra VID ģenerāldirektora pienākumu izpildītāja Ināra Pētersone, piebilstot, ka likumos nedrīkst iekļaut normas, kas mudina uzņēmējus krāpties. Turklāt šādi pārkāpumi esot grūti atklājami.
"Delfi" jau ziņojis, ka pret iecerēto luksusa automašīnu definīciju, par vienīgo kritēriju izmantojot tās cenu, iebilst arī Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera un autotirgotāji. Iecerētais slieksnis 30 tūkstošu latu apmērā apšaubāms šķiet arī Budžeta komisijas deputātiem, kas norādīja, ka tādā gadījumā par luksusa automašīnām automātiski uzskatāma liela daļa "Volkswagen"" ražoto spēkratu un, piemēram, "Opel" ražotais elektromobilis "Ampera", proti, automašīnas, kuras citviet Eiropā neviens neuzskata par īpaši lepniem automobiļiem.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
