'Eiroklubs' - kad un vai eirozonai pievienosies pārējās ES dalībvalstis?  (71)

Dažas dalībvalstis cenšas novilcināt pievienošanos, vai arī panākušas, ka tām nemaz nebūs jāpievienojas. Dažas pagaidām nespēj izpildīt Māstrihtas kritērijus, un nemaz nevar vēl pievienoties. Kopīgā iezīmē, kas raksturīga lielākajai daļai no valstīm, kas vēl nav pievienojušās – tās to publiskajā telpā prognozē izdarīt nākamo septiņu gadu laikā, kā arī šis lēmums ir būtiski atkarīgs no politiskās situācijas, un tā, vai valstī kreisi centriskiem un konservatīviem spēkiem ir dota vara kavēt pievienošanos eiro valstu klubam.

Konservatīvo politiķu arguments – nestabila eirozonas nākotne un monetārās suverenitātes zaudēšana. Vairāk par plusiem un mīnusiem, pievienojoties eiro, var lasīt šeit.

Nākampavasar Lietuva pieprasīs Eiropas Komisijai (EK) un Eiropas Centrālajai bankai (ECB) konverģences novērtējumu, lai no 2015. gada valsts varētu pievienoties eirozonai, paziņojis Lietuvas premjerministrs Aļģirds Butkevičs.

Butkevičs norādījis, ka patlaban Lietuva izpilda visus Māstrihtas kritērijus, tostarp tai izdevies ierobežot inflāciju, savukārt veidojot 2014. gada valsts budžetu, Lietuvas valdība sola "ievērot finansiālo disciplīnu".

Atbalstu Lietuvas uzņemšanai izteikusi Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) vadītāja Krīstīne Lagarda. Viņa izteikusies, ka eirozonas problēmas neaizēnos izdevīgumu, ko Lietuva iegūs no 2015.gada, pievienojoties eiro valstu blokam. Pagaidām gan Lietuvas iedzīvotāji nav īpaši eirooptimisti - saskaņā ar portāla "Delfi.lt" datiem eiro ieviešanu no 2015.gada neatbalsta ap 52 % iedzīvotāju, bet Eiropas vienotās valūtas ieviešanu atbalsta tikai 28% kaimiņvalsts iedzīvotāju.

Savukārt bijušais Lietuvas premjers un pašreizējais parlamenta Seima opozīcijas līderis Andrjus Kubiļus sarunā ar portālu "Delfi" sacīja, ka Latvijas pievienošanās eiro palīdzēs  lietuviešiem psiholoģiski pieņemt gaidāmo atteikšanos no pašu nacionālās valūtas lita.

Polija nav noteikusi konkrētu eiro ieviešanas laiku. Tai gan paredzēts pievienoties eirozonai, jo arī Polijai to nosaka pievienošanās Eiropas Savienībai (ES) līgums.

Eiropas projektu atbalstošais Polijas premjerministrs Donalds Tusks atbalsta referenduma rīkošanu par eiro ieviešanu Polijā, neskatoties uz to, ka sabiedrībā valda ievērojams eiroskepticisms un vēlēšanās palikt pie savas valūtas zlotiem, informē aģentūra "Reuters".

Ārvalstu mediji analizē, ka Tusks referendumu atbalsta, jo tas viņam kalpo kā politisks instruments Polijas parlamentā, kur viņa pārstāvētajai liberālajai partijai "Pilsoniska platforma" ir tikai neliels pārsvars. 

Pašreiz saskaņā ar Polijas konstitūciju valsts Centrālā banka ir atbildīga par valūtas izdošanu. Kā arī konstitūcijā ir atrunāts, ka tikai zlots var būt par Polijas nacionālo valūtu. Lai konstitūciju mainītu, nepieciešams divu trešdaļu parlamenta deputātu atbalsts. Tuska liberālajai partijai "Pilsoniskā platforma" Polijas parlamentā ir neliels vairākums, un šādām izmaiņām būtu nepieciešams opozīcijas balsis, kas pret eiro ieviešanu izturas negatīvi.

Tāpēc Tusks varētu piekrist referendumam, ja opozīcija piekrīt mainīt konstitūciju. Eiro ieviešana ir bijis Tuska centrālais mērķis, kopš viņš kļuva par premjeru pirmo reizi 2007.gadā, viņš arī izteicies, ka palikšana pie vietējās valūtas nozīmētu palikšanu Eiropas perifērijā.

1992. gadā Dānija un Lielbritānija noraidīja Māstrihtas līguma pieņemšanu, uzskatot tajā ietvertos nosacījumus - par pievienošanos eiro valūtai - par neatbilstošiem tā brīža šo valstu ekonomikas un politikas nostādnēm.

Dānija gan  2000. gadā rīkoja labprātīgu eiro ieviešanas referendumu, kurā eiro skeptiķi ar 53,2%  pret - uzvarēja. Lielbritānija šādu referendumu nekad nav rīkojusi. Briti nemaz neapspriež nopietnā līmenī šādu iniciatīvu, tā vietā diskutējot par iespējamo izstāšanos no Eiropas Savienības (ES). 

2003. gadā Zviedrijā notika konsultatīva rakstura referendums, kurā iedzīvotāji nobalsoja pret (56,1%) pievienošanos eiro zonai.  Tomēr tas nenozīmē, ka Zviedrija eiro var nepievienoties - 1994. gadā Zviedrija pievienojās Eiropas Savienībai (ES) un juridiski apņēmās ieviest eiro valūtu, jautājums paliek, kad Zviedrija to izdarīs.

"Zviedrijas galveno ārējās tirdzniecības partnervalstu vidū ir Norvēģija (galvenais eksporta tirgus), Lielbritānija, ASV, Dānija - tātad valstis, kurās nav eiro. Tas arī lielā mērā izskaidro to, kādēļ Zviedrija līdz šim nav rāvusies eiro zonā," portālam "Delfi" rakstīja Latvijas Bankas (LB) ekonomists Igors Kasjanovs.

Šobrīd gan Zviedrijā atbalsts vienotajai ES valūtai eiro nokritis līdz rekordzemam līmenim, tikai 9% zviedru atbalstītu valsts pievienošanos eirozonai. Tas ir par iemeslu, kāpēc eiro ieviešanas jautājums nav Zviedrijas ekonomikas un politikas aktuālajā dienas kārtībā,  ziņo portāls "Euobserver".

2013.gada pavasarī nu jau bijušais Čehijas premjerministrs Petrs Nečass publiski paziņoja, ka par iestāšanos eirozonā būtu jārīko referendums, un ka tā uzskata arī Čehijas parlamenta koalīcijas lielākais spēks  - konservatīvā Pilsoniski demokrātiskā partija (ODS), ziņo portāls "Globalpost".

"Situācija eirozonā kopš 2004.gada, kad Čehija pievienojās Eiropas Savienībai (ES), ir tik dramatiski mainījusies, ka, lai izlemtu vai iestāties, ir jārīko referendums," tolaik minēja Nečass.

Tāpat Nečass komentēja, ka viņa viedoklim par referendumu piekrītot arī martā ievēlētais valsts prezidents Milošs Zēmans. Tiesa, Nečass savu valdības krēslu šī gada jūnijā pazaudēja, šādi reaģējot uz apsūdzībām, ka viņa biroja vadītāja esot  iejaukta kukuļošanas skandālā.

Nečasa pēctecis, bezpartejiskais Jirži Rusnoka, jau paspējis izteikties, ka Polijas lielās ārējās tirdzniecības dēļ valstij tomēr būtu izdevīgi virzīties eiro virzienā. Tiesa, Rusnokas kabinets vēl tikai augustā neizturēja Parlamenta uzticības balsojumu,  tādējādi Čehijas politiskais kurss eiro virzienā ir ieķīlējies starp valsts konservatīvo un labējo spēku politiskajām cīņām.

Valsts centrālā banka prognozējusi, ka ātrākais datums eiro ieviešanai varētu būt 2019.gads. Zemans izteicies, ka par šādu jautājumu valstī tiktu rīkots referendums.

Bulgārijas valdība apņēmīgi bija vienojusies uzsākt sarunas par pievienošanos  2011.gadā, kā arī pašu valūtu ieviest jau 2013.gadā. Taču  Bulgārijas finanšu ministrs Simeons Djankovs medijiem 2011.gadā atklāja, ka Bulgārija labāk pagaidīs, līdz eirozonas nākotne kļūs skaidrāka, un lielā parādu krīze būs mazinājusies.

"Mēs negrasāmies sākt sarunas rudenī. Mūsu mērķis ieviest eiro nav mainījies. Taču konkrēts laiks vēl nav noteikts," tolaik intervijā "Reuters" paziņoja ministrs.

Līdzīgus izteikumus portālam CNBC izteicis arī šībrīža valsts finanšu ministrs Petars Čobanovs, teikdams, ka Bulgārija iestāsies, bet tikai tad, kad tā redzēs, ka to ir droši darīt. 

Rumānijas prezidents Trajans Besesku šī gada pavasarī parlamenta sēdē uzsvēris, ka Rumānijas mērķa īstenošanās pievienoties eiro zonai 2015.gadā esot maz ticama, taču noteiktais uzdevums paliekot ārkārtīgi būtisks un nākamajos trijos vai četros gados arī Rumānija spēšot pievienoties vienotajai ES valūtai, informē portāls "Eubuisness.com."

Tāpat pērnā gada novembrī arī Rumānijas premjerministrs centriski kreisi orientētais Viktors Ponta, kurš atrodas izteiktā politiskajā opozīcijā prezidentam Besesku, minēja, ka Rumānijas nospraustais gala termiņš 2015.gads nemaz nav akmenī iecirsts, daudz reālāk esot skatīties uz 2020.gadu.

Kopš Rumānija 2007.gadā pievienojās ES tā sekmīgi spējusi budžeta deficītu samazināt zem 3%, kas ir viens no Māstrihtas kritērijiem, taču nav spējusi izpildīt Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) un ES rekomendācijas paaugstināt valsts pārvaldes darbinieku kvalifikāciju līmeni, kā arī privatizācijai nav atvērtas zaudējumus nesošas valsts īpašumā esošās kompānijas.

Ungārija vēlētos pēc iespējas ātrāks iestāties eirozonā, Centrālās un Austrumeiropas valstu banku forumā Vīnē paziņojis šīs valsts premjerministrs Gordons Bajnai, 2010.gada sākumā vēstīja "RIA Novosti".

Kā tolaik norādīja Bajnai, iestāšanās eirozonā stimulēs investīcijas Ungārijā, tāpēc šai idejai, viņaprāt, jābūt nacionālai. Pēc premjera viedokļa, eiro ieviešanas prasības jebkurā gadījumā ir lietderīgas ikvienai valstij.

Taču tā pašā 2010.gada parlamenta vēlēšanas, pie varas nākot nacionāli konservatīvajai partijai "Fidesz",  pamatīgi  mainīja Ungārijas plānus.

2010.gada martā tolaik tikko pie valdības krēsla tikušais valsts premjers Viktors Orbans paziņoja, ka drīzumā pievienoties eirozonai būtu bezatbildīgi. "Ungārija nepievienosies eiro ātrāk par 2020.gadu, jo nav skaidrs, cik droši tuvākajā laikā būs šajā eiroklubā atrasties," Varšavā notiekošā konferencē žurnālistiem sacījis Orbans. 

Horvātija tikai pirms pāris mēnešiem vasarā pievienojās Eiropas Savienībai (ES), kļūdama par ES 28.dalībvaklsti.

Šī gada 6.septembrī, tiekoties ar Ministru prezidentu Valdi Dombrovski (V), jaunākās ES dalībvalsts Horvātijas premjerministrs Zorans Milanovičs apstiprināja, ka Horvātijas turpmākā integrācijas stratēģija ES ir saistīta arī ar pievienošanos Eiropas vienotajai valūtai.

"Jau pašlaik liela daļa darījumu notiek eiro valūtā un pievienošanās eirozonai ir tikai laika jautājums," septembrī sacīja Horvātijas premjers.

Eiropas centrālā banka (ECB) prognozējusi, ka ātrākais, kad Horvātija varētu tikt uzņemta, varētu būt ap 2019.gadu.