Nākamgad naudas būs vairāk un sabiedrības ienākumu nevienlīdzība saruks, pārliecināts Vilks  (42)

"Nākamā gada valsts budžets ir sabiedrības ienākumu nevienlīdzības mazināšanas budžets, jo valdība ir izpildījusi gan uzņēmējiem, gan iedzīvotājiem iepriekš doto solījumu par darbaspēka nodokļu samazinājumu, tikai veikusi to sociāli atbildīgāk nekā vienkārši samazinot iedzīvotāju ienākumu nodokļa likmi, kas būtiskāku ieguvumu dotu tikai lielāko algu saņēmējiem," uzsvēra ministrs.

2014.gada budžetā darbaspēka nodokļu izmaiņas paredz iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes saglabāšanu 2013.gada līmenī, savukārt gan darba ņēmēja, gan darba devēja sociālās apdrošināšanas iemaksu likmes samazināšanu kopā par 1%, vienlaicīgi palielinot iedzīvotāju ienākuma nodokļa mēneša neapliekamo minimumu no 64 eiro līdz 75 eiro un iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojumus par apgādībā esošu personu no 114 eiro līdz 165 eiro, kas samazina ieņēmumu nevienlīdzību, īpaši ģimenēm ar bērniem.

Jāuzsver, ka patlaban vairumā Eiropas Savienības valstu nodokļu slogs tiek palielināts, kamēr Latvija ir teju vienīgā valsts, kas atbildīgi strādā pie nodokļu sloga samazināšanas, atgādina Vilks.

Valdība ir spējusi nodrošināt ienākumu nevienlīdzības mazināšanu un fiskālās disciplīnas ievērošanu. Tāpat budžets ir pamatots arī ar Nacionālajā attīstības plānā noteikto - paredzot līdzekļus nākotnes investīcijām, kā arī sekmējot valsts līdzsvarotu un solidāru attīstību. Jāatzīmē, ka 2014. gadā tiek prognozēts vēl iepriekš nebijis Kohēzijas politikas Eiropas Savienības fondu investīciju apjoms, jo, noslēdzoties 2007.-2013. gada plānošanas periodam, tiek plānota īpaši intensīva projektu īstenošana, kā arī papildus plānots ātrāk uzsākt atsevišķu 2014.-2020. gada plānošanas perioda aktivitāšu un projektu īstenošanu, turpina ministrs.

Nākamā gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi tiek plānoti 7 miljardu eiro apmērā, savukārt izdevumi tiek plānoti 7,14 miljardu  eiro apmērā jeb par aptuveni 1,38 miljardiem eiro lielāki, tādējādi valsts konsolidētā budžeta deficīta līmenis atbilstoši naudas plūsmai ir paredzēts 0,6% procentu apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP). Savukārt konsolidētā kopbudžeta (kopā ar pašvaldībām) ieņēmumi 2014.gadam ir plānoti 8,58 miljardu eiro apmērā, bet izdevumi 8,75 miljardi eiro, līdz ar to konsolidētā kopbudžeta deficīts pēc naudas plūsmas tiek prognozēti 0,17 miljardi eiro jeb 0,7 procenti no IKP.

Finanšu ministrija plāno, ka vispārējās valdības budžeta deficīts 2014. - 2016. gadam nepārsniegs Konverģences programmā noteiktos griestus: 2014. gadā 0,9% no IKP; 2015. gadā 0,9% no IKP un 2016. gadā 0,8% no IKP (pēc Eiropas nacionālo un reģionālo kontu sistēmas metodoloģijas).  

Saskaņā ar vidēja termiņa makroekonomiskās attīstības un fiskālās politikas ietvaru 2014. - 2016. gadam, nākamgad ekonomikas izaugsme tiek plānota 4,2% apmērā, bet turpmākajos gados 4% apmērā no IKP.

2014. gada budžetā ir paredzēti vairāki atbalsta pasākumi. Vecāku pabalsta minimālais apmērs un Bērna kopšanas pabalsta apmēru līdz bērna 1,5 gada vecumam paredzēts paaugstināts līdz 170 eiro, kā arī plānots noteikt jaukta Vecāku pabalsta un Bērna kopšanas pabalsta sistēmas ieviešana, tāpat ar nākamā gada 1. janvāri straujāk tiks palielināts valsts uzturlīdzekļu apmērs, nosakot to 101 eiro apmērā par bērnu 0-7 gadu vecumā un 111 eiro apmērā par bērnu 7-18 gadu vecumā. Savukārt ar nākamā gada 1. septembri plānots, ka valsts apmaksā brīvpusdienas arī 3. klases skolēniem, kā arī tiek palielināta valsts dotācija 1.-3. klases skolēnu brīvpusdienām no 1,14 eiro līdz 1,42 eiro.

Valdība arī plāno papildu finansējumu ēku energoefektivitātes uzlabošanas pārejas risinājumiem, nodrošinot uzsāktās aktivitātes ēku energoefektivitātes jomā turpināšanu starp plānošanas periodiem ar mērķi īstenot dzīvojamā fonda ilgtspēju un energoresursu efektīvu izmantošanu, tādējādi nodrošinot mājokļu siltināšanas nepārtrauktību. Man kā finanšu ministram ir ļoti būtiski, lai arī turpmāk tiktu samazināts administratīvais slogs Valsts ieņēmumu dienesta klientiem, tāpēc tiks pilnveidota Valsts ieņēmumu dienesta sniegto e-pakalpojumu pieejamība un kvalitāte ar mērķi nodrošināt lielāku atbalstu dienesta klientiem, ieviešot jaunus pakalpojumus.

Tāpat kā iepriekšējā gadā, arī nākamgad valdība turpinās reģionāli sabalansētu  valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu pašvaldībām, būtisku atbalstu sniedzot pašvaldībām ar ierobežotākajiem finanšu resursiem - četrām republikas pilsētām - Daugavpilij, Rēzeknei, Jēkabpilij un Liepājai, kā arī 91 novada pašvaldībai, sola ministrs.

2014. gadā ikvienai pašvaldībai tiks garantēta aizņēmumu un galvojumu pietiekamība prioritāro mērķu īstenošanai, turpinot fiskāli atbildīgu pašvaldību uzņemto saistību politiku. Nākamajā gadā pašvaldībām tiks paplašināti aizņēmumu mērķi, un Finanšu ministrija rosina atļaut pašvaldībām aizņemties no ceļu un ielu investīciju projektiem, kas ir resursu ietilpīgs mērķis.

"Svarīgi arī norādīt, ka pašvaldību nodokļu ieņēmumi 2014. gadā  jau sasniegs 99% no 2008. gada nodokļu ieņēmumiem, kamēr valsts budžeta nodokļu ieņēmumi būs nedaudz zemākā līmenī. Valdības piedāvātais risinājums 2014. gadā pašvaldībām nodrošina būtiskus budžetu pieaugumus un finanšu resursus attīstībai, 97% pašvaldību budžeta ieņēmumu pieaugums ir no 5 līdz 20%," sacīja ministrs.

Budžeta papildu iespējas prioritārajiem pasākumiem nākamajā gadā valdība paredzēja  243,2 miljonus eiro.

"Ņemot vērā, ka Latvija ar 2014. gada 1. janvāri pievienojas eirozonai, šis ir pirmais valsts budžets, kas sagatavots eiro. Latvijas pievienošanās eirozonai būs ļoti nozīmīgs notikums visiem iedzīvotājiem, jo Latvija ir viena no tām valstīm, kas pārliecinoši izpilda visus kritērijus, lai nodrošinātu kvalitatīvu un ilgtspējīgu valsts attīstību. Tāpēc vēlos teikt paldies ikvienam mūsu valsts iedzīvotājam par kopīgo darbu, lai sasniegtu šādus rezultātus un kopīgi izkļūtu no ekonomiskās krīzes," uzsver Vilks.

"Šobrīd ar savu ekonomisko rādītāju izpildi ieņemam stabilu Māstrihtas kritēriju goda pjedestāla pirmo vietu starp visām Eiropas Savienības dalībvalstīm, taču ir būtiski saglabāt pragmatisku nostāju, neļauties maldīgam populismam un noturēt stabilu fiskālo politiku. Latvijas pievienošanās eirozonai nodrošinās straujāku ekonomikas izaugsmi un labklājības pieaugumu mūsu valstī, kā arī labākus nosacījumus uzņēmējdarbībai un prognozējamāku makroekonomisko vidi jau no 2014. gada 1. Janvāra," uzrunājot deputātus, turpināja ministrs.

Viņš ir pārliecināts, ka valsts tautsaimniecības attīstību vidējā termiņā līdzīgi kā iepriekšējos gados nozīmīgi ietekmēs ārējās vides turpmākā attīstība. Neskatoties uz pēdējo mēnešu pozitīvajiem datiem, atsevišķu eirozonas valstu finanšu ilgtspēja joprojām tiek apšaubīta un lielākajā daļā valstu nepieciešami turpmāki fiskālās konsolidācijas pasākumi. Tādējādi situācija Eiropā saglabājas nestabila, kā rezultātā šis vienlaikus ir nozīmīgākais gan pozitīvais, gan negatīvais risks Latvijas ekonomikas attīstībai.

"Nākamā gada budžets satur ļoti nozīmīgus un Latvijas sabiedrībai vajadzīgus lēmumus izglītības, veselības, kultūras, satiksmes un sociālās aizsardzības jomās. Piemēram, no nākamā gada valdība piešķir papildu finansējumu skolotāju, medicīniskā personāla un citu publiskā sektorā strādājošo algu palielināšanai. Līdzekļi piešķirti arī ambulatoro un stacionāro veselības aprūpes pakalpojumu rindu mazināšanai, autoceļu sakārtošanas programmai 2014. - 2020. gadam, kultūras telpas attīstībai, elektronisko plašsaziņas līdzekļu darbības nodrošināšanai, kā arī vairumam citu nozīmīgu lietu," sacīja Vilks.

Savukārt komentējot Saskaņas centra (SC) deputātu pārmetumus valdības piedāvātajam budžeta likumprojektam, Vilks norādīja, ka, "ņemot vērā SC politiķu vēlmi visus apdāvināt, viņiem būtu jātērpjas nevis tumšos uzvalkos, bet gan sarkanos Salatēvu mēteļos".