To, ziņojot Saeimai par valdības piedāvāto 2014.gada valsts budžetu un to pavadošo likumprojektu paketi, uzsvēra Ministru prezidents Valdis Dombrovskis ( V).
"Esi apdomīgs nelaimē, bet vēl apdomīgāks laimē," Reini Kaudzīti citēja premjers.
Viņš vērsa Saeimas deputātu uzmanību uz riskiem, ko Latvijas turpmākai ekonomiskai izaugsmei rada dažādi ārējie faktori, piemēram, budžeta krīze ASV un ekonomiskā pieauguma tempu samazināšanās Krievijā, kas ir viens no lielākajiem Latvijas ārējās tirdzniecības partneriem.
Viņaprāt, valdības sagatavotais budžets ir uzskatāms par unikālu trīs iemeslu dēļ. Pirmkārt, tas ir pirmais valsts budžets, kas sagatavots eiro. Otrkārt, 2014.gada budžets sakrīt ar Nacionālā Attīstības plāna 2014-2020.gadiem īstenošanas un jaunā Eiropas Savienības fonda plānošanas perioda sākumu. Treškārt, 2014. gada valsts budžets esot pirmais, ar kuru reāli tiek ieviesta vidēja termiņa budžeta plānošana.
Turklāt nākamā gada budžets ir pirmais, kas izstrādāts pēc Fiskālās disciplīnas likuma spēkā stāšanās.
Valdības vadītājs arīdzan uzsvēra, ka vidējā termiņā viena no svarīgākajām valsts budžeta prioritātēm ir valsts konkurētspējas celšana.
"Es gribētu citēt fragmentu no Tomasa Frīdmena grāmatas "Pasaule ir plakana": "Āfrikā katru rītu mostas gazele. Tā zina, ka šodien būs jāskrien ātrāk par ātrāko lauvu, citādi tā tiks nogalināta. Katru rītu mostas lauva. Lauva zina, ka šodien būs jāskrien ātrāk par lēnāko gazeli, citādi draud bada nāve. Nav svarīgi, vai tu esi lauva, vai gazele: kad saule lec, ir jābūt gatavam skriet."
"Globālās ekonomikas apstākļos mazām un atvērtām ekonomikām kā Latvija, ir jāseko līdzi saviem konkurētspējas rādītājiem un ir jāspēj dinamiski mainīties – jābūt gataviem skriet. Kā maza un atvērta ekonomika Latvija nevar paļauties tikai uz savu iekšējo tirgu kā ekonomikas dzinējspēku," sacīja premjers.
"Delfi" jau ziņoja, ka 2014.gada valsts budžetu valdība ir sagatavojusi, nosakot par prioritāti sabiedrības ienākumu nevienlīdzības mazināšanos, tādējādi no nākamā gada 1.janvāra Latvijas iedzīvotājiem tiks palielināta minimālā alga, neapliekamais minimums, kā arī būtiski tiks paaugstināts atvieglojums par apgādībā esošām personām, ceturtdien Saeimā uzsvēra finanšu ministrs Andris Vilks (V).
"Nākamā gada valsts budžets ir sabiedrības ienākumu nevienlīdzības mazināšanas budžets, jo valdība ir izpildījusi gan uzņēmējiem, gan iedzīvotājiem iepriekš doto solījumu par darbaspēka nodokļu samazinājumu, tikai veikusi to sociāli atbildīgāk nekā vienkārši samazinot iedzīvotāju ienākumu nodokļa likmi, kas būtiskāku ieguvumu dotu tikai lielāko algu saņēmējiem," uzsvēra ministrs.
2014.gada budžetā darbaspēka nodokļu izmaiņas paredz iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes saglabāšanu 2013.gada līmenī, savukārt gan darba ņēmēja, gan darba devēja sociālās apdrošināšanas iemaksu likmes samazināšanu kopā par 1%, vienlaicīgi palielinot iedzīvotāju ienākuma nodokļa mēneša neapliekamo minimumu no 64 eiro līdz 75 eiro un iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojumus par apgādībā esošu personu no 114 eiro līdz 165 eiro, kas samazina ieņēmumu nevienlīdzību, īpaši ģimenēm ar bērniem.
Jau vēstīts, ka ceturtdien, 17. oktobrī Saeima lemj par 2014. gada valsts budžeta, vidēja termiņa budžeta ietvara 2014.-2016. gadam un budžetu pavadošo likumprojektu paketes pieņemšanu pirmajā lasījumā.
Budžeta sagatavošanā notika spraigas diskusijas par labāko darbaspēka nodokļu samazināšanas modeli, turklāt budžeta paketē iekļauti vairāki diskutabli likumi par nodokļu palielināšanu. Spriedzi vairoja arī Nacionālās Apvienības izvirzītās prasības atvēlēt lielākus līdzekļus dzimstības veicināšanai un pārtraukt termiņuzturēšanās atļauju izsniegšanu investoriem, kas iegādājas nekustamos īpašumus.
Nākamā gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi tiek plānoti 7 miljardu eiro apmērā, savukārt izdevumi tiek plānoti 7,14 miljardu eiro apmērā jeb par aptuveni 1,38 miljardiem eiro lielāki, tādējādi valsts konsolidētā budžeta deficīta līmenis atbilstoši naudas plūsmai ir paredzēts 0,6% procentu apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP). Savukārt konsolidētā kopbudžeta (kopā ar pašvaldībām) ieņēmumi 2014.gadam ir plānoti 8,58 miljardu eiro apmērā, bet izdevumi 8,75 miljardi eiro, līdz ar to konsolidētā kopbudžeta deficīts pēc naudas plūsmas tiek prognozēti 0,17 miljardi eiro jeb 0,7 procenti no IKP.
Finanšu ministrija plāno, ka vispārējās valdības budžeta deficīts 2014. - 2016. gadam nepārsniegs Konverģences programmā noteiktos griestus: 2014. gadā 0,9% no IKP; 2015. gadā 0,9% no IKP un 2016. gadā 0,8% no IKP (pēc Eiropas nacionālo un reģionālo kontu sistēmas metodoloģijas).
Saskaņā ar vidēja termiņa makroekonomiskās attīstības un fiskālās politikas ietvaru 2014. - 2016. gadam, nākamgad ekonomikas izaugsme tiek plānota 4,2% apmērā, bet turpmākajos gados 4% apmērā no IKP.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
