Saeimas Budžeta komisijā, kura gatavo galīgajam lasījumam Saeimā likuma ”Par nekustamo īpašumu nodokli”, trešdien sākās dedzīgi strīdi par to, vai par valstij piederošo nekustamo īpašumu neuzturēšanu pienācīgā kārtībā būtu jāmaksā tā dēvētais graustu nodoklis jeb paaugstināta nekustamā īpašuma nodokļa likme.
Patlaban, neatkarīgi no tā, kādā stāvoklī ir īpašums, valsts nemaksā nekustamā īpašuma nodokli (NĪN) par saviem nekustamajiem īpašumiem. Tikmēr liela daļa pašvaldību izmantojušas iespēju pret savā teritorijā esošajiem graustiem cīnīties ar paaugstināta, tas ir, ar 3% liela NĪN "palīdzību", taču šo nodokli nākas maksāt tikai privātīpašniekiem.
Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) padomniece Sanita Šķiltere pastāvošo kārtību dēvē par graustu īpašnieku segregāciju un uzsver, ka valstij piederošie grausti apdraud līdzcilvēku veselību vai pat dzīvību tikpat lielā mērā, cik citiem īpašniekiem piederošās nolaistās ēkas.
Priekšlikumus, kas dotu pašvaldībām tiesības paģērēt lielāku NĪN arī par valsts īpašumā esošiem graustiem, likuma grozījumiem bija iesnieguši divi deputāti - Imants Parādnieks no Nacionālās Apvienības un Igors Pimenovs no "Saskaņas centra". Tomēr Parādnieks savu priekšlikumu atsauca, bet Pimenova priekšlikums tika noraidīts.
"Delfi" jau ziņoja, ka paredzēts, ka no nākamā gada NĪN likumā ir paredzētas izmaiņas arī valsts nozīmes kultūras pieminekļu aplikšanā ar nodokli. Patlaban par ēkām, kas atzītas par kultūras pieminekļiem, to īpašniekiem nav jāmaksā NĪN. No nākamā gada šāda priekšrocība vairs nebūs pieejama tiem īpašniekiem, kas, atbilstoši Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas atzinumam, neuztur sev piederošos kultūras pieminekļus pienācīgā kārtībā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!