Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (V) piektdien pēc koalīcijas darba grupas par ES fondu jautājumiem sēdes sacīja, ka EK ir vairāki iebildumi saistībā ar Latvijas plāniem par finansējuma apguvi, tāpēc ir nepieciešams precizēt Latvijas iesniegto piedāvājumu un veikt līdzekļu pārdali.
Premjers atzina, ka EK iebilst pret Latvijas plāniem būtisku finansējuma daļu novirzīt transporta infrastruktūras jomai. Tomēr Dombrovskis cer, ka šo pozīciju Latvijai tomēr izdodies aizstāvēt, lai reģionālo ceļu atjaunošanai varētu izmantot ES finansējumu arī nākamajā plānošanas periodā.
Tāpat EK ir iebildumi par jaunu infrastruktūras objektu būvniecību par ES naudu, tā vietā EK iesaka atjaunot un modernizēt jau esošos. Pēc EK domām, vairāk finansējuma vajadzētu atvēlēt uzņēmējdarbības atbalstam un Eiropas Sociālā fonda projektiem.
Vaicāts, vai gaidāmās finansējuma pārdales būs būtiskas, Dombrovskis atbildēja apstiprinoši. Tomēr viņš uzsvēra, ka šajā gadījumā ir būtiski, ka par šo līdzekļu pārdali ir panākta izpratne arī ministrijās.
Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietnieks Kaspars Eberhards informēja, ka būtiski paredzēts palielināt līdzekļu apjomu pētniecībā, zinātnē un inovācijās - šīm jomām finansējums no ES fondiem varētu tikt palielināts par 89 miljoniem eiro. Ierēdnis solīja, ka šī finansējuma apguve tiks sasaistīta ar reālo pieprasījumu uzņēmējdarbības sektorā.
Iespējams, ka finansējums transporta infrastruktūrā tiks arī ostu, dzelzceļa un lidostas "Rīga" vajadzībām vides problēmu mazināšanai. Par šīm pozīcijām vēl ir nepieciešami precīzi dati no Satiksmes ministrijas, sacīja Eberhards.
Tāpat izmaiņas ir gaidāmas citās atsevišķās jomās, kur ir nepieciešams atrast precīzu tulkojumu Latvijas pozīcijām saistībā ar EK skatījumu, kādas ir prioritārās pozīcijas nākamajā fondu plānošanas periodā. Tomēr ierēdnis uzsvēra, ka vēl jāizstrādā stratēģiskie dokumenti jauno prioritāšu īstenošanai, bet līdz tam līdzekļu plūsma nav iespējama.
Jautāts par turpmākajiem soļiem līdz gala lēmumam par Latvijai atvēlēto līdzekļu sadalījumu nākamajā plānošanas periodā, Eberhards prognozēja, ka vēl novembrī turpināsies diskusijas ar EK par Latvijas pozīcijām, lai uzlabotu priekšlikumus. Savukārt nākamā gada pašā sākumā varētu būt zināms Latvijai pieejamais finansējums nākamajā ES fondu plānošanas periodā.
Latvijas priekšrocība esot tā, ka salīdzinājumā ar citām valstīm tā ir ļoti daudz paveikusi saistībā ar jauno programmēšanas periodu, līdz ar to neveidosies investīciju pārrāvums starp esošo un jauno plānošanas periodu. Tas nozīmē, ka tie projekti, kas sākti vēl šajā plānošanas periodā, varēs savlaicīgi saņemt finansējumu, lai tos varētu turpināt arī 2014.gadā par jaunā plānošanas perioda finansējumu, sacīja Eberhards.
Jau ziņots, ka no kopumā visām ES dalībvalstīm pieejamā 325,1 miljarda eiro (228,4 miljardiem latu) Latvija turpmākajos septiņos gados varēs apsaimniekot aptuveni 4,5 miljardus eiro jeb 3,1 miljardu latu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
