Lai arī pašiem Saeimas deputātiem ir bažas par to, ka subsidētās elektroenerģijas nodokļa (SEN) ieviešana tiks apstrīdēta Satversmes tiesā, parlamenta vairākums trešdien galīgajā lasījumā atbalstīja likumu, kas paredz šī nodokļa ieviešanu.
Vairāki deputāti, tostarp "Vienotības" Saeimas frakcijas vadītājs Dzintars Zaķis un neatkarīgais deputāts Klāvs Olšteins debatēs pauda, ka, visticamāk, jaunā nodokļa ieviešanu paredzošo likumu parlamentam jau drīzumā nāksies labot, jo likums tā pašreizējā veidolā paredz pārmērīgi lielu nodokli koģenerācijas stacijām, kas izmanto šķeldu.
Ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts, savukārt, uzsver, ka SEN būs terminēts, tas ir, darbosies tikai līdz 2017. gadam un šī nodokļa ieviešana nepieciešama, lai finansētu elektroenerģijas lietotāju atbalsta fonda izveidi un kompensētu pieaugošās elektroenerģijas izmaksas arī mazāk turīgajiem iedzīvotājiem.
"Mūsu rūpnieciskie patērētāji jau tagad maksā vienas no augstākajām elektroenerģijas cenām Eiropā, un tas iedragā viņu konkurētspēju," sacīja Pavļuts, emocionāli piebilstot, ka, neīstenojot pasākumus, kas varētu samazināt tā dēvētās obligātā iepirkuma komponentes (OIK) ietekmi uz elektroenerģijas cenām, politiķu rokām būs izrakts kaps ražojošajiem uzņēmumiem.
Viņaprāt, ir dīvaini, ka diskusijās par SEN ieviešanu galvenokārt tiek runāts par nodokļa ieviešanas iespējamo ietekmi uz subsīdiju saņēmējiem, bet ne par OIK pieauguma ietekmi uz elektroenerģijas patērētājiem - gan rūpnieciskajiem, gan mājsaimniecībām.
"Delfi" jau ziņoja, ka SEN likums paredz līdz 2017. gadam 15% lielu SEN likmi piemērot subsīdijām, kas saņemtas par lielas jaudas koģenerācijas stacijās jeb "Latvenergo" TEC saražoto elektrību.
Tiem elektroenerģijas ražotājiem, kas to ražo, izmantojot atjaunojamos energoresursus, SEN likme būs 10%, bet no subsīdijām, kas izmaksātas par elektrību, kas, izmantojot fosilos energoresursus, saražota mazjaudas koģenderācijas stacijās, tiks ieturēts 5% liels SEN.
Tikpat lielu SEN būs jāmaksā arī lauksaimniekiem, no kuriem obligātā iepirkuma ietvaros iepirktā elektroenerģija saražota, izmantojot ne mazāk kā 30% dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu, proti, kūtsmēslu un 70% no kopējām izejvielām nodrošinājis pats elektroenerģijas ražotājs.
5% liels nodoklis tiks ieturēts arī no tiem elektroenerģijas ražotājiem izmaksātajām subsīdijām, kas izmanto fosilos energoresursus, bet ražošanas procesā saražoto siltumenerģiju izmanto pašam ražotājam vai ar to saistītai personai piederošu siltumnīcu apsildīšanai.
5% liels SEN būs arī subsīdijām par elektrību, kas saražota, izmantojot koksnes biomasu, taču ražotājiem, kas elektrības ražošanā izmanto koksni, samazināto SEN likmi piemēros tikai tajos gadījumos, kad saražoto siltumenerģiju subsīdiju saņēmējs izmanto savas produkcijas ražošanā vai pārdod siltumenerģiju saistītai personai, kas to izmanto produkcijas ražošanā.
SEN likums paredz, ka līdz 2017. gadam SEN likme 15% apmērā tiks piemērota subsīdijām, kas saņemtas par lielas jaudas koģenerācijas stacijās jeb "Latvenergo" TECos saražoto elektrību. Tiem elektroenerģijas ražotājiem, kas to ražo, izmantojot atjaunojamos energoresursus, SEN likme būs 10%, bet no subsīdijām, kas izmaksātas par elektrību, kas, izmantojot fosilos energoresursus, saražota mazjaudas koģenderācijas stacijās, tiks ieturēts 5% liels SEN.
Likumā arī iekļauts pants, kas uzdod valdībai par pienākumu vienlaikus ar 2015. gada valsts budžeta likumu iesniegt Saeimai arī izvērtējumu par iespējām samazināt SEN likmes.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
