Latvijas iedzīvotāji eiro ieviešanai gatavojas samērā pasīvi un pagaidām ir paveikuši vien nelielus priekšdarbus – gandrīz piektdaļa jeb 19% iedzīvotāju vēl tikai plāno apzināt savus dažādās vietās atliktos skaidras naudas uzkrājumus. Tajā pašā laikā gandrīz puse jeb 49% Latvijas iedzīvotāju jau atlikuši piemiņai latu monētas un banknotes, liecina "Nordea bankas" un pētījumu centra SKDS aptauja.
Gatavojoties pārejai uz eiro,vairāk nekā trešdaļa jeb 36% respondentu pievērš pastiprinātu uzmanību produktu cenām eiro valūtā un to izmaiņām. Gandrīz tikpat liela uzmanība tiek veltīta arī līdzcilvēku informēšanai par eiro ieviešanas procesu. Vecāka gada gājuma ģimenes locekļiem nacionālās valūtas maiņu ir izskaidrojuši 34%, savukārt ar bērniem šo tēmu pārrunājuši 31% respondentu.
"Līdz eiro ieviešanai iedzīvotāji vairāk koncentrējas uz dažādu praktisku lietu sakārtošanu, nevis finanšu jautājumu risināšanu. Iedzīvotājiem daudz svarīgāka šķiet savu ienākumu un izdevumu aprēķināšana eiro valūtā (33%) un vecā naudas maka nomaiņa pret jaunu (22%). Vien neliela daļa ir paspējuši apkopot savus "matračos" vai "zeķēs" noslēptos skaidras naudas līdzekļus. Savukārt savu uzkrājumu un ieguldījumu pārskatīšanu plāno veikt tikai 14% iedzīvotāju. Šī tendence liecina, ka sabiedrība eiro ieviešanas procesu uztver kā samērā vienkāršu norisi, kurā nav nepieciešama aktīva iesaiste," norāda pētījumu centra SKDS direktors Arnis Kaktiņš.