LDDK norāda, ka nākamā gada budžeta paketē iekļauto likumprojektu skaits, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, ir audzis - 2011.gadā tie bija 89, 2012.gadā - 29, 2013.gadā - 25, bet 2014.gadā - 41.
"Lielais budžeta paketē iekļauto likumprojektu skaits, to dažādība un sadrumstalotība apgrūtina darbu uzņēmējiem, jo ir grūti izsekot visām paredzētajām izmaiņām, nav iespējams paredzēt savas darbības, plānot un prognozēt nākotnes ieņēmumus ne tikai ilgtermiņā, bet arī īstermiņā," atzina konfederācijā.
LDDK pauž pārliecību, ka budžeta pakete saturiski neatbilst Nacionālā attīstības plāna (NAP) virsmērķim - "ekonomikas izrāviens".
"Rūpniecības un eksporta pieauguma apjoms sarūk un gada nogalē tiek prognozēts pat negatīvs. Biežas nodokļu jomu reglamentējošo normatīvo aktu izmaiņas rada nenoteiktību uzņēmējdarbībā un liedz to plānot. Tas ir nozīmīgs šķērslis investīciju piesaistei un uzņēmējdarbībai. Tā rezultātā uzņēmumi arvien nopietnāk vērtē alternatīvas darbībai Latvijas teritorijā," atzina LDDK.
Konfederācijā arī norādīja, ka daudzi likumprojekti tika virzīti lielā steigā, bieži vien tie parāda tikai ministriju skatījumu un datus, kas mēdza būt neprecīzi vai nepamatoti. "Steidzamība budžeta sagatavošanā ir ļāvusi to izmantot kā vājo punktu dažiem politiskajiem spēkiem izvirzīt savus politiskos priekšvēlēšanu mērķus kā prioritāti, kā to pierādīja grozījumi Imigrācijas likumā," apgalvo LDDK.
Konfederācijā iesaka nākamā gada budžetu sākt veidot savlaicīgi, atvēlot laiku kvalitatīvām diskusijām ar nozari un pietiekamam izvērtējumam par gaidāmo izmaiņu ietekmi uz uzņēmējdarbības vides attīstību un investīciju veicināšanu. "Jebkurām izmaiņām nodokļu politikā ir jādod vismaz viens gads, lai uzņēmēji varētu plānot savus budžetus," uzsver LDDK.
Tāpat LDDK rosina Saeimu un valdību sekot pašu pieņemtajām pamatnostādnēm un sākt īstenot NAP noteikto prognozējamo valsts atbalsta un uzraudzības sistēmas darbību, uz uzņēmēju vajadzībām orientētus valsts pārvaldes pakalpojumus, kā arī skaidrus un konkurētspējīgus pamatnosacījumus uzņēmējdarbības sākšanai un attīstībai.
Kā ziņots, nākamā gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi būs vairāk nekā 7 miljardi eiro (4,9 miljardi latu), bet izdevumi - 7,2 miljardi eiro (vairāk nekā 5 miljardi latu). Valsts pamatbudžeta ieņēmumi 2014.gadā prognozēti vairāk nekā 5 miljardi eiro (3,5 miljardi latu), bet izdevumi plānoti 5,3 miljardi eiro (3,7 miljardi latu). Valsts speciālā sociālās apdrošināšanas budžeta ieņēmumi un izdevumi 2014.gadā prognozēti attiecīgi 2,2 miljardu eiro (1,55 miljardu latu) un vairāk nekā 2 miljardu eiro (1,46 miljardu latu) apmērā.
Ņemot vērā valdības deklarācijā noteikto prioritāti - tautas ataudzes veicināšanu -, budžeta otrajā lasījumā lielākie papildu līdzekļi tiek paredzēti demogrāfiskās situācijas uzlabošanai - kopumā 17 miljoni eiro (11,93 miljoni latu) papildus jau šogad īstenotajiem un pirmajā lasījumā atbalstītajiem pasākumiem, norādīja premjers.
Nākamā gada budžeta likumā noteikts, ka no iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) ieņēmumiem pašvaldību budžetiem tiek 80%, bet valsts budžetam - 20%. IIN likme būs 24%, maksātāja mēneša neapliekamais minimums - 75 eiro (52,71 lats) un IIN atvieglojumi par apgādībā esošu personu - 165 eiro (115,96 lati) mēnesī.
Sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas likme darba ņēmēju pusē tiks samazināta no 11% uz 10,5%, bet darba devēju pusē - no 24,09% uz 23,59%. Minimālā alga nākamgad būs 320 eiro (225 lati).
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
