Maksātnespējīgās “Latvijas Krājbankas” (“Krājbanka”) administrators “KPMG Baltics” turpina norēķināties ar bankas kreditoriem, pārskaitot Noguldījumu garantiju fondam (NGF) vēl 15 miljonus eiro, līdz ar to bankas saistības no sākotnējiem 478 miljoniem eiro sarukušas līdz 285 miljoniem eiro, portālu “Delfi” informēja administratora pārstāvis Oskars Fīrmanis.
Pēdējo divu mēnešu laikā administrators NGF pārskaitījis vairāk nekā 36 miljonus eiro, bet kopumā NGF, kas ir bankas lielākais kreditors, pārskaitīti jau gandrīz 193 miljoni eiro.
NGF, saskaņā ar likumu, bankrota gadījumā ir pirmais prasītājs, kas saņem līdzekļus no bankas aktīvu pārdošanas. Tālākā kreditoru prasījumu apmierināšanas secība ir šāda: bankas darbinieki, nodokļu maksājumi, neizpildītie maksājumi valsts un pašvaldību budžetos, valsts prasījumi par garantētajiem kredītiem, pārējie likumīgie kreditori, tostarp, noguldītāji, kuriem ir bijis vairāk nekā 100 000 eiro, procentu maksājumi kreditoriem, kreditoru prasījumi, kas pieteikušies pēc termiņa, subordinētie aizdevumi un visbeidzot akcionāri.
Šāds bankrota procedūras regulējums un minētā kreditoru rinda ir noteikta, lai NGF kā valsts garantiju mehānisms nodrošinātu finansiālo stabilitāti un aizsargātu mazo noguldītāju intereses, garantējot tiem izmaksas līdz 100 000 eiro.
Administrators plāno bankas kreditoriem pārskaitījumus veikt divas līdz trīs reizes gadā.
Bankas pārziņā palikuši vairāk nekā 500 kredīti un to atlikumi ar kopējo prasījuma vērtību vairāku desmitu miljonu latu apmērā, kuru atgūšanas process ir apgrūtināts, ņemot vērā šo aizdevumu saistību ar bankas iepriekšējo vadību, aizdevumu krāpnieciskās rakstura iezīmes vai juridiskas neskaidrības.
Tāpat vēl ir nepieciešams realizēt dažādus aktīvus vairāku miljonu latu vērtībā.
Turpinās arī tiesvedības Latvijā un ārvalstīs, kur notiek cīņa par dažādu aktīvu un naudas līdzekļu atgūšanu, lai varētu norēķināties ar bankas kreditoriem. Piemēram, ārvalstu banku korespondentkontos ir iestrēguši naudas līdzekļi vairāk nekā 140 miljonu eiro apmērā, par kuriem notiek aktīva cīņa,
Pašlaik gan ir grūti prognozēt, kad tiesvedības varētu beigties, jo puses izmanto visas iespējamās metodes, lai kavētu naudas atdošanu "Krājbankai" un tās kreditoriem.
Jau vēstīts, ka 2011.gada nogalē "Krājbankā" tika konstatēts ap 100 miljonu latu līdzekļu iztrūkums, bet 23.decembrī Rīgas apgabaltiesa "Krājbanku" pasludināja par maksātnespējīgu. Ņemot vērā līdzekļu iztrūkumu, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome nolēma apturēt visu "Krājbankas" finanšu pakalpojumu sniegšanu. Valsts policija par notikušo sāka kriminālprocesu.
Divus gadus pēc bankas bankrota policija ir pabeigusi krimināllietas izmeklēšanu un lietas materiālus nodevusi prokuratūrai, lūdzot apsūdzēt sešus cilvēkus, tostarp bankas īpašnieku Vladimiru Antonovu un valdes priekšsēdētāju Ivaru Priedīti, iepriekš vēstīja TV3 raidījums "Nekā personīga".
"Krājbankas" kriminālprocesā aizdomās par piesavināšanos lielā apmērā tiek turēts bijušais bankas prezidents Ivars Priedītis, bankas līdzīpašnieks Vladimirs Antonovs, kā arī bijušie bankas valdes locekļi Dzintars Pelcbergs un Mārtiņš Zalāns. Šajā kriminālprocesā izmeklētāji 2011.gadā aizturēja arī bijušo bankas valdes locekli Svetlanu Ovčiņņikovu.
Noziedzīgie nodarījumi, par kuriem tiek turēti aizdomās Priedītis, Antonovs, Pelcbergs un Zalāns, kvalificējami kā sevišķi smagi. Policija ir arestējusi minēto personu mantu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
