Pa 'Mildas' pēdām – kā tapa slavenā monēta?

"Viens no skaistākajiem tēliem latviešu tautasdziesmās ir tautumeita, kas nāk pretī balta kā ar sniegu apsnigusi, - tas ir viņas tikums, kas nebeidzami staro, izgaismodams katru veicamo darbu un it visu ap viņu", tā tautumeitu Mildu, kas redzama arī uz jaunajām Latvijas eiro monētām, raksturo Latvijas Banka.

Portāls "Delfi" piedāvā lasītājiem iepazīties ar mazliet plašāku informāciju par to, kā Milda savulaik Latvijas pirmās neatkarības laikā īsti nonāca uz sudraba pieclatniekiem, kā arī, galu galā, kas reālajā dzīvē bija tā dāma, kuras sejas vaibsti tagad daiļo, iespējams, "skaistāko eiro monētu pasaulē".

Lata rašanās – Milda varēja rotāt arī ‘Ozolus’ un ‘Saules’

Pēc neatkarības atgūšanas 1918.gadā, sabiedrībā tika pārrunāti vairāki iespējamie nacionālās valūtas nosaukuma varianti, piemēram - "ozols" un "zīles", "saule" un "austra", "līga" un "daile", "dižā" un "sīkā". Terminu "lats" kritizēja, jo tas sasaucoties ar izejmateriālu latām (koka latiņa). Gala vārds piederēja Zigfrīda Meierovica vadītajam Ministru kabinetam. 1922. gada 3. augustā tas izšķīrās par latu un santīmu, atgādina Latvijas Bankas arhīvi.

Taču "Mildai" nācās gaidīt vēl septiņus gadus, līdz viņas portrets 1929.gadā tika ieplānots uz sudraba pieclatniekiem. Tā laika Finanšu ministrija paredzēja, ka latus jārotā Latvijas Republiku un brīvību simbolizējošai "jaunavas galvai".

‘Jaunavas galvas’ meklējumos

Mākslas akadēmijas izsludinātajā konkursā, kurā bija paredzēts "jaunavas galvu" atrast, uzvarēja Kārlis Zemdega (Baumanis), taču viņa metu neīstenoja, jo jaunavai jāizskatās "ne vien tehniski labi zīmētai, bet arī jādod īpatnējs Latvijas jaunavas raksturtēls", tolaik kritizēja Finanšu ministrija.

'Milda' - diplomēta filoloģe

Kārļa Zemdega neveiksmīgo piegājienu laboja 30 gadus vecais valsts vērtspapīru izdevējs Rihards Zariņš, kurš kā skices modeli izvēlējās savas spiestuves korektori Zelmu Braueri (1900-1977). Viņa bija toreiz 29 gadus jauna, diplomēta filoloģe, kura brīvi pārvaldīja septiņas valodas. Zelma bija šī inteliģentā dāma, kuru mūsdienās aizvien dēvējam par Mildu, un kuru "Bloomberg" kļūdaini nodēvēja par slaucēju. Milda savu iesauku tautā guva uzreiz pēc monētas izkalšanas pirmās brīvvalsts laikā, vēsta Latvijas Bankas liecības.

‘Mildas’ tika kaltas Londonā

1929. gada februārī Finanšu ministrija pieņēma lēmumu, ka uz Londonas naudas kaltuvi "Royal Mint" pasūtāmās sudraba piecu latu monētas. Londonā kaltās monētas svars bija 25,0 g, nevis standartsvars 31,1 g - Trojas unce; diametrs - 37,0 mm, bet sudraba saturs šajā monētā bija 83,5%, vēsta Latvijas Banka.

Tautumeita tika apbedīta tai pienācīgajā tērpā

Zelma Brauere spiestuvē nostrādājusi 43 gadus, viņa gāja bojā traģiskā negadījumā 77 gadu vecumā. 1977.gadā viņu sabrauca motociklists. Kā vēstī Līgas Blauas apcere 2003.gada žurnālā "Ieva", Zelmu apbedīja tautas tērpā, tādā, kāds redzams uz slavenās piecu latu monētas.

‘Milda’ – skaistākā monētā eirozonā

Eiro monētas ar Mildu ir skaistākās monētas Eirozonā, neilgi pēc eiro ieviešanas Latvijā 2014.gada 1.janvārī minēja Latvijas Bankas pārstāvis Jānis Blūms.

"Kolekcionāri no Eiropas jau tagad izrāda lielu interesi, bet mēs rūpēsimies, lai vēl ilgi varētu par sevi atgādināt Eiropā," sola Blūms. Tiesa gan, monētu "piekalšana" nevarēšot notikt katru gadu, tāpēc esot pat bažas par monētu "izšķīšanu" Eiropā.

Kopumā Latvijas Banka 2014.gadā apgrozībā palaidusi 1600 tonnas ar eiro monētām - "Milda" atgriezusies ne tikai Latvijā, bet arī Eiropā un pasaulē.

Eiro ieviešana

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit

Finanses