Piektdien Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK), kas nodrošina Noguldījumu garantiju fonda (NGF) pārvaldīšanu, pārskaitījusi valsts budžetā pēdējo aizdevuma daļu 14, 98 miljonu eiro apmērā, kas tika piešķirts, lai nodrošinātu garantēto atlīdzību izmaksu likvidējamās AS „Latvijas Krājbanka” (”Krājbanka”) noguldītājiem. Tādējādi ir pilnībā atmaksāta NGF parāda pamatsumma 264,057 miljoni eiro, sedzot saistības pret Latvijas valsti.
„Šī ir laba ziņa Latvijas nodokļu maksātājiem, jo šodien aptuveni pēc diviem gadiem plānoto trīs gadu vietā ir pilnībā atdoti valsts aizdotie līdzekļi, kas tika izmantoti „Latvijas Krājbanka" klientu nodrošināšanai ar garantēto atlīdzību," uzsver Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētājs Kristaps Zakulis.
Tā kā valsts garantē ikvienam bankas klientam atlīdzību līdz 100 000 eiro, neatkarīgi no tā vai konkrētajā brīdī NGF ir pietiekami līdzekļu vai nav, tad gadījumos, kad līdzekļu nepietiek, tie tiek nodrošināti no valsts budžeta ar Valsts kases starpniecību, pēc tam pakāpeniski sedzot aizņēmumu no atgūtajiem līdzekļiem un noguldītāju piesaistītāju regulārajām ceturkšņa iemaksām NGF, portāls "Delfi" uzzināja FKTK.
Pēc "Krājbankas" darbības apturēšanas 2011.gada beigās klientiem bija jānodrošina aptuveni 477 miljoni eiro garantēto atlīdzību izmaksām, taču NGF tobrīd bija uzkrāti vien 212 miljoni eiro. Tāpēc aptuveni 264 miljonus eiro aizdeva Latvijas valsts - Valsts kase.
Pakāpeniski šis aizņēmums tika atmaksāts no NGF atgūtajiem līdzekļiem bankas maksātnespējas procesa laikā, jo NGF ir pirmais bankas kreditoru rindā, kā arī no līdzekļiem, kurus ik ceturksni NGF iemaksā visi noguldījumu piesaistītāji (bankas un krājaizdevu sabiedrības). Aptuveni divu gadu laikā aizdevuma pamatsumma tika pilnībā segta, atmaksājot parādu valstij.
Jau ziņots, ka, turpinot norēķināties ar bankas kreditoriem, "Krājbankas" administrators SIA "KPMG Baltics" ceturtdien pārskaitīja NGF vēl 15 miljonus eiro.
Jau vēstīts, ka 2011.gada nogalē "Krājbankā" tika konstatēts ap 100 miljonu latu līdzekļu iztrūkums, bet 23.decembrī Rīgas apgabaltiesa "Krājbanku" pasludināja par maksātnespējīgu. Ņemot vērā līdzekļu iztrūkumu, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome nolēma apturēt visu "Krājbankas" finanšu pakalpojumu sniegšanu. Valsts policija par notikušo sāka kriminālprocesu.
Divus gadus pēc bankas bankrota policija ir pabeigusi krimināllietas izmeklēšanu un lietas materiālus nodevusi prokuratūrai, lūdzot apsūdzēt sešus cilvēkus, tostarp bankas īpašnieku Vladimiru Antonovu un valdes priekšsēdētāju Ivaru Priedīti, iepriekš vēstīja TV3 raidījums "Nekā personīga".
"Krājbankas" kriminālprocesā aizdomās par piesavināšanos lielā apmērā tiek turēts bijušais bankas prezidents Ivars Priedītis, bankas līdzīpašnieks Vladimirs Antonovs, kā arī bijušie bankas valdes locekļi Dzintars Pelcbergs un Mārtiņš Zalāns. Šajā kriminālprocesā izmeklētāji 2011.gadā aizturēja arī bijušo bankas valdes locekli Svetlanu Ovčiņņikovu.
Noziedzīgie nodarījumi, par kuriem tiek turēti aizdomās Priedītis, Antonovs, Pelcbergs un Zalāns, kvalificējami kā sevišķi smagi. Policija ir arestējusi minēto personu mantu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
