Viņaprāt, ir nepieciešama strikta uzraudzība, kā valstis ievēro fiskālo disciplīnu un nospraustos budžeta deficīta mērķus. Ir svarīgi vērot, kas notiek ar makroekonomiskajiem rādītājiem, piemēram, tekošā konta, inflācijas rādītājiem.
Vaicāts par to, vai Briselei būtu jālemj par dalībvalstu budžetiem, Vilks pauda viedokli, ka ir jāseko līdzi budžetu deficītu apmēram, jāpanāk, lai valstis cenšas ievērot savas apņemšanās par fiskālajiem mērķiem, taču pašu dalībvalstu ziņā jāatstāj budžeta veidošanas jautājums, proti, pašām ES valstīm jālemj par nodokļu un nodevu apmēriem vai izmaiņām.
Ministra vērtējumā būtiska ir arī banku sektora uzraudzība. Patlaban tiek gaidīti Eiropas lielāko banku stresa testu rezultāti, jo ir ļoti svarīgi saprast, kas notiek banku sektorā. Ja rodas kādas problēmas, ir vajadzīgi ātri un gudri mehānismi, kā novērst problēmu eskalāciju, tas ir ļoti svarīgi, sacīja Vilks. Viņš atzīmēja arī kopīgo mehānismu banku finanšu problēmu risināšanai ("Single Resolution Mechanism" jeb SRM). Tā izveidošana nozīmēs, ka ir fonds un zināšanas, kā banku problēmu gadījumā rīkoties, lai, bankai nonākot grūtībās, nebūt jāiegulda pārāk daudz publiskā finansējuma.
Vilkam tika vaicāts arī par izskanējušo ideju ieviest tā dēvētās eiroobligācijas - obligācijas, ko garantētu visa eirozona, tādējādi uzlabojot vājāko zonas dalībvalstu piekļuvi finansējumam. Pret tādu ieviešanu iepriekš iebildusi Vācija.
Latvijas finanšu ministrs domā, ka pašlaik nav īstais laiks eiroobligāciju ieviešanai. Tās varētu ieviest nākotnē, kad valstis būs vairāk pūļu veltījušas savu finanšu stabilizēšanai, kad būs mazināti riski un valstu "fiskālā uzvedība" būs līdzīgāka. "Pašlaik nevaram to ļoti atbalstīt. Teiktu - 50 pret 50," savu attieksmi pret eiroobligācijām pauda Vilks. Viņaprāt, pašlaik ir pārāk agri domāt par eirozonas dalībvalstu kopīgi emitētām obligācijām.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!