Banku kredītportfelis kopš 'treknajiem gadiem' sarucis par trešdaļu  (4)

Pēdējos trīs gadus rezidentu parādsaistību slogs, proti, parādsaistības attiecībā pret kopējiem ienākumiem, kritis gan banku kredītportfeļa samazināšanās, gan augošo ienākumu dēļ, skaidro "Swedbank" ekonomiste Kristilla Skrūzkalne.

Kredītportfeļa sarukšanu veicina problēmkredītu norakstīšana, esošo kredītu amortizācija un vārga jaunā kreditēšana. Problēmkredītu - to aizdevumu, kuru kredītmaksājumi tiek kavēti ilgāk par 90 dienām -, īpatsvars ir sarucis, taču saglabājas diezgan augsts - ap 10% no kopējā rezidentu kredītportfeļa, norāda ekonomiste. Tiesa gan, problēmkredītu apjoms samazinās lielākoties norakstīšanas rezultātā, un gaidāms, ka arī turpmāk šāda tendence turpināsies, tādējādi veicinot kredītportfeļa sarukšanu.

Skrūzkalne uzsver, ka tas neatspoguļo kredītspējīgo uzņēmumu un mājsaimniecību patieso aizņemšanās dinamiku. Izņemot problēmkredītus, redzams, ka kredītportfelis sarūk ievērojami lēnāk – gada kritums par 4,9% 3.ceturksnī.

"Swedbank" secina, ka nefinanšu uzņēmumiem pērnā gada pirmajos deviņos mēnešos amortizācija un kredītu norakstīšana bija straujāka, nekā gadu iepriekš. Arī jaunā kreditēšana stagnēja – jaunas parādsaistības tiek uzņemtas un izsniegtas ar piesardzību. Tikmēr, pieaugot nodarbinātībai un algām, mājsaimniecības jūtas drošāk, un to jaunā kreditēšana pēdējā laikā ir pieaugusi samērā strauji - pērn deviņos mēnešos izaugsme sasniedza 20%. Tiesa gan straujā izaugsme piedzīvota no ļoti zemas bāzes.

Ekonomiste uzsver, ka valdības loma kreditēšanas atkopšanās procesā ir izšķiroša – politikas veidotāji var to veicināt vai kavēt. "Swedbank" uzskata, ka kredītu pieejamību mājsaimniecībām un mazajiem un vidējiem uzņēmumiem apgrūtinātu tā sauktais "nolikto atslēgu princips" un privāto galvojumu atcelšana. Tāpat jāpilnveido arī pašlaik vāji attīstītie alternatīvie finanšu tirgi, lai veicinātu piekļuvi finansējumam jaundibinātiem uzņēmumiem. Nozīmīga loma būs arī jaunā plānošanas perioda ES fondu administrēšanai.