Salīdzinājumā ar pirmskrīzes maksimumu kopējais banku kredītportfelis ir sarucis par trešdaļu un turpina samazināties – pērnā gada 3.ceturksnī tas bija par 7,4% mazāks nekā gadu iepriekš, liecina "Swedbank" veidotais apskats.
Pēdējos trīs gadus rezidentu parādsaistību slogs, proti, parādsaistības attiecībā pret kopējiem ienākumiem, kritis gan banku kredītportfeļa samazināšanās, gan augošo ienākumu dēļ, skaidro "Swedbank" ekonomiste Kristilla Skrūzkalne.
Kredītportfeļa sarukšanu veicina problēmkredītu norakstīšana, esošo kredītu amortizācija un vārga jaunā kreditēšana. Problēmkredītu - to aizdevumu, kuru kredītmaksājumi tiek kavēti ilgāk par 90 dienām -, īpatsvars ir sarucis, taču saglabājas diezgan augsts - ap 10% no kopējā rezidentu kredītportfeļa, norāda ekonomiste. Tiesa gan, problēmkredītu apjoms samazinās lielākoties norakstīšanas rezultātā, un gaidāms, ka arī turpmāk šāda tendence turpināsies, tādējādi veicinot kredītportfeļa sarukšanu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
