Starptautiskie aizdevēji kavējuši dalībvalstu 'atveseļošanos' no bankrota, norāda EP  (15)

Nepilnības aizdevēju struktūrā un metodēs kavējušas atbildības uzņemšanos dalībvalstīs, un tā nav darbojusies pārredzami, Eiropas Parlamenta (EP) deputāti saka ceturtdien pieņemtajā rezolūcijā.

Deputāti pieņēma arī rezolūciju, kurā nosoda aizdevēju pieprasīto reformu negatīvo ietekmi uz nodarbinātību un prasa pārskatīt īstenotos pasākumus.

Rezolūciju, ko izstrādājusi EP Ekonomikas un monetāro lietu komiteja un ko sagatavojuši deputāti Otmars Karas un Lijēms Hoangs-Ngocs, pieņēma ar 448 balsīm par, 140 pret un 27 atturoties.

Savukārt Nodarbinātības un sociālo lieto komitejas rezolūciju, ko sagatavojis Alehandro Serkas, pieņēma ar 408 balsīm par, 135 pret un 63 atturoties.

Rezolūcijā, kur analizēta troikas darbība četrās dalībvalstīs - Grieķijā, Īrijā, Portugālē un Kiprā -, atzīts, ka starptautiskie aizdevēji ir novērsuši valstu bankrotus un aizdevējiem nācies risināt ārkārtīgi plaša mēroga sarežģījumus. Vienlaikus nosodīts fakts, ka ES iestādes padarītas par reformu negatīvo seku grēkāžiem, lai arī politiskā atbildība gulstas uz dalībvalstu finanšu ministriem.

Izmeklēšanā deputāti konstatējuši ievērojamas nepilnības aizdevēju darba organizācijā. "Trīs neatkarīgo iestāžu nevienmērīgais atbildības sadalījums savā starpā apvienojumā ar atšķirīgām pilnvarām un sarunu un lēmumu pieņemšanas struktūrām atšķirīgos atbildības līmeņos ir radījis situāciju, ka netiek veiktas atbilstīgas rūpīgas pārbaudes un trijotnei kopumā trūkst demokrātiskas pārskata atbildības," norāda deputāti. Viņi kritizē arī to, ka pārāk maz ņemti vērā dalībvalstu parlamenti.

Aizdevēju trijotni kritizē par to, ka tā visos gadījumos izvēlējusies "universālu pieeju", kas bieži nav attaisnojusies.

Deputāti vaino dalībvalstu finanšu ministrus, īpaši tos, kas veido Eirogrupu, ka tie nav snieguši skaidras politiskas norādes EK un uzņēmušies atbildību par situāciju, kurā viņiem bijušas galīgo lēmēju pilnvaras.

Secinājumos par pieprasīto pasākumu ietekmi uz nodarbinātību uzsvērts, ka uzspiestie nosacījumi ir kaitējuši ES sociālajiem mērķiem, īpaši tāpēc, ka pasākumu īstenošanai noteiks pārāk īss termiņš un nav bijis pienācīga ietekmes novērtējuma par to ietekmi uz dažādām sabiedrības grupām.

Palielinājies bezdarbs, īpaši jauniešu vidū, izraisot emigrācijas vilni, bankrotējuši daudzi mazie uzņēmumi. Paaugstinājies trūcīgo iedzīvotāju īpatsvars, arī sabiedrības grupās ar vidēju ienākumu līmeni, saka deputāti.

Deputāti aicina kā pirmo soli izstrādāt skaidrus, pārredzamus un saistošus procedūras noteikumus attiecībā uz mijiedarbību starp trijotnes iestādēm, kā arī uzdevumu un atbildības sadali. Rezolūcijā aicināts finansiālā atbalsta programmām izstrādāt labāku komunikācijas stratēģiju, piešķirot šim jautājumam vislielāko prioritāti.

Makroekonomikas korekciju programmās jāiekļauj ārkārtas rīcības plāni, ja prognozētie pamatscenāriji neīstenojas. Ikvienai valstij atsevišķi jāveido "izaugsmes darba grupa", kurā darbotos arī eksperti no dalībvalstīm un pilsoniskās sabiedrības pārstāvji. Jāiegulda daudz vairāk pūļu, arī lai nodrošinātu reālu demokrātisko pārredzamību un atbildības uzņemšanos dalībvalstīs.

Rezolūcijā par aizdevēju darbību četrās dalībvalstīs deputāti arī pieprasa, lai SVF turpmākā dalība būtu "fakultatīva", ECB piedalītos tikai kā "klusējošs novērotājs" un EK lomu pārņemtu Eiropas Monetārais fonds.

Deputāti aicina EK un Padomi arī sociālajai nestabilitātei veltīt tādu pašu uzmanību kā makroekonomiskās nelīdzsvarotības novēršanai. Brīdī, kad smagākais finanšu krīzes brīdis ir garām, programmas valstīm kopā ar ES institūcijām jāievieš darbvietu atveseļošanās plānus, īpaši ņemot vērā vajadzību radīt labvēlīgus nosacījumus mazajiem un vidējiem uzņēmumiem un to kreditēšanai.

Komisijai, ECB un Eirogrupai jāpārskata un jāmaina ieviestie ārkārtas pasākumi, un ES jāsniedz atbalsts, lai atjaunotu sociālās aizsardzības standartus, piebilst deputāti.