Nodokļu slogs Latvijā ir nepietiekams visu vajadzību finansēšana, uzskata Vilks  (94)

Nodokļu politikas izmaiņu rezultātā samazinās kopbudžeta nodokļu ieņēmumu īpatsvars pret iekšzemes kopproduktu (IKP). "Nodokļu ieņēmumi pret kopproduktu ir dramatiski," sacīja finanšu ministrs. Kopbudžeta nodokļu ieņēmumi no IKP patlaban ir ap 26% un tuvojas 25%, kas ir zemāk nekā valdības rīcības plānā paredzētais mērķis saglabāt nodokļu slogu aptuveni vienas trešdaļas no IKP apmērā.

Uzņēmēji uzskata, ka nodokļu slogs ir jāsamazina, bet sabiedrība gaida, ka finansējums dažādām jomām tiks palielināts. "Te ir iestājies strupceļš, kas būtu jārisina nākamajos gados," situāciju raksturoja ministrs.

Vilks informēja, ka patlaban Latvijā kopējais nodokļu slogs ir viens no zemākajiem Eiropā un ir pieprasījums to mazināt, samazinot darbaspēka nodokļus. Taču ir jādomā par to, kā nodrošināt ikdienā nepieciešamās funkcijas un kā palielināt naudas masu šo funkciju nodrošināšanai.

"Gribam sakombinēt amerikāņu domāšanu un amerikāņu nodokļu slogu ar Eiropas labklājību. Tas nav risinājums. Vajag vienu vai otru virzienu," pašreizējo situāciju raksturoja ministrs.

Finanšu ministra ieskatā, ja Latvija vēlas turpmākajos gados runāt par darbaspēka nodokļu samazināšanu, tad ir jādomā, kā to kompensēt. Kā iespējamo risinājumu Vilks piedāvā patēriņa nodokli. Nekustamā īpašuma nodoklis ir problemātiskāks, tur ir krietni mazāka masa un nav vēlmes to iekasēt, tāpēc būtu jādiskutē par patēriņa nodokli, skaidroja Vilks. Arī ekspremjers Valdis Dombrovskis (V) atzīmēja, ka nesen saņēmis vēstuli ar paziņojumu, ka viņam kā rīdziniekam nekustamā īpašuma nodoklis samazināts no 1,5% uz 1%. Arī Jūrmalā tiek piemērotas nekustamā īpašuma nodokļa atlaides, arī miljonāru villām. Valdība radījusi iespēju iekasēt ieņēmumus, bet pašvaldības dāsni dāvā atlaides, komentēja Dombrovskis.

"Ir pilnīgi skaidrs - ja Latvija grib būtiski vairāk finansēt veselību, izglītību, grib ceļus vairāk labot, tad ir jādomā par patēriņa nodokļiem," sacīja finanšu ministrs. Viņš atzīmēja, ka šāda tendence novērojama arī Eiropā, proti, patēriņa nodokļi ir auguši daudzās valstīs un turpinās augt.

Savukārt darbaspēka nodokļa jomā drīzāk būtu jārunā par progresivitātes elementiem, neapliekamo minimumu, atvieglojumiem par apgādājamiem, nevis tikai jādomā par nodokļu procenta likmes samazināšanu, jo tas īsti nedod efektu, skaidroja Vilks. Viņš atzīmēja, ka arī Igaunijā nedomā samazināt darbaspēka nodokļus. "Izskatās, ka Baltijā apstāsies vēlme mazināt nodokļus un cilvēki vairāk domās, kā labāk un efektīvāk izmantot valsts budžeta līdzekļus dažādām funkcijām, ņemot vērā arī pēdējā laika ģeopolitiskos notikumus," sacīja finanšu ministrs.

Ministrs atzina deputātiem, ka ēnu ekonomika Latvijā "ir pietiekami augsta, bet tā ir krītoša". Aug iekasēto nodokļu apmērs, vairākus gadus pēc kārtas tiek iekasēts vairāk, nekā tika plānots. Budžets katru gadu aug, taču sliktā ziņa ir tā, ka budžeta izdevumus neizdodas palielināt lēcienveidīgi, kā visi to vēlas redzēt, skaidroja ministrs.

Vilks aicināja neaizmirst, ka fiskālā telpa 2015.gadam tika iztērēta, jau gatavojot 2014.gada budžetu. "Čakli tika pastrādāts, dažādām sabiedrības grupām tika novirzīts vairāk naudas, krietni vairāk, nekā mēs varbūt varam atļauties," teica politiķis.

Aprīļa otrajā pusē plānots nosaukt fiskālās telpas apmēru, savukārt valdībā diskusijas par valsts budžeta jaunām politikas iniciatīvām nākamajos trīs gados notiks oktobra sākumā. Kā vienu no prioritātēm Vilks minēja aizsardzību. Vienlaikus ministrs atzina, ka jaunās politikas iniciatīvas var ne tikai izpalikt, bet var būt arī nepieciešama konsolidācija. Patlaban ārējo faktoru dēļ ir neziņa, kā attīstīsies ekonomiskā situācija.