Bijušais Rīgas domes priekšsēdētājs un "Latvijas Krājbankas" ("Krājbanka") kreditors Andris Ārgalis vērsies Valsts policijas (VP) Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldē (ENAP) ar lūgumu sākt kriminālprocesu pret "Krājbankas" un administratora "KPMG Baltics" pilnvarotajām amatpersonām par ļaunprātīgu pilnvaru izmantošanu mantkārīgā nolūkā.
Kā liecina iesniegums, Ārgalis norādījis, ka "Krājbankas" administrators bija noslēdzis tādu darījumu, kura rezultātā kreditoriem un bankai esot nodarīti būtiski zaudējumi vairāk nekā astoņu miljonu eiro apmērā.
"Atbilstoši publiski pieejamajai informācijai marta beigās "Krājbanka" ar AS "Air Baltic Corporation" ("airBaltic") noslēdza līgumu, ar kuru "airBaltic" par 65,5 miljoniem eiro ar nomaksas termiņu uz 15 gadiem iegādājās no "Krājbankas" vai tās meitassabiedrības SIA "Atlantijas biroji" prasījuma tiesības pati pret sevi 51,68 miljonu latu jeb 73,53 miljonu eiro apmērā. Darījums tika noslēgts bez izsoles rīkošanas," rakstīts iesniegumā.
Ārgalis iesniegumā policijai raksta, ka tādā gadījumā ir secināms, ka "Krājbanka" parādniekam "airBaltic" ir atlaidusi parādu, piekrītot pagarināt "airBaltic" parādu saistību atmaksas termiņu uz 15 gadiem. Iesniegumā norādīts, ka tādā veidā administrators ir prettiesiski samazinājis atgūstamo prasījumu apjomu.
Ar šādām darbībām radīts būtisks kaitējums "Krājbankas" un tās kreditoru interesēm, rakstīts iesniegumā, tāpēc atbildīgās amatpersonas, kuras noslēdza attiecīgo darījumu "Krājbankas" vai "Atlantijas biroju" vārdā, ir saucamas pie Krimināllikumā noteiktās atbildības. "Likvidējamās bankas parādnieka parādu atlaišana viennozīmīgi ir pretēja Kredītiestāžu likuma prasībām, un šāda parāda atlaišana ir pretēja visu bankas kreditoru interesēm," pausta dokumentā.
Pēc Ārgaļa domām, administrators tādā veidā nepamatoti pagarina maksātnespējas procesu, 15 gadu garumā nodrošinās administratora atlīdzības saņemšanu un būtiski samazinās kreditoriem izmaksājamo līdzekļu apjomu. Šāda līguma noslēgšana vēl vairāk pasliktinot "Krājbankas" kreditoru stāvokli, jo no atgūtās summas sākumā tiks segti likvidācijas izdevumi, kas 15 gados būšot daudzkārt lielāki nekā tad, ja "Krājbankas" administrators pieprasītu nekavējošu "airBaltic" parāda atmaksu, minēts iesniegumā.
VP ENAP tiek lūgts Ārgali un Finanšu un kapitāla tirgus komisiju (FKTK) atzīt par cietušajiem, kā arī pieņemt lēmumu par mantisko kompensāciju pieņemšanu no citām personām - "Krājbankas" kreditoriem.
Jau vēstīts, ka "KPMG Baltics" un bankas "Snoras" administrators vienojušies ar "airBaltic" par "Atlantijas birojiem" piederošo prasījumu tiesību pret "airBaltic" atpirkšanu. "KPMG Baltics" sabiedrisko attiecību konsultants Oskars Fīrmanis iepriekš informēja, ka noslēgtā vienošanās ir kompleksa un ietver virkni savstarpēji saistītu darījumu, kas paredz, ka "airBaltic" atpirks pret to vērstās prasījumu tiesības un tiesības uz dažām preču zīmēm vairāku desmitu miljonu eiro vērtībā 15 gadu laikā, maksājot arī līgumā noteiktos procenta maksājumus atbilstoši tā brīža tirgus likmēm.
Šī vienošanās nozīmē, ka "Latvijas Krājbanka" un banka "Snoras" iegūs līdzekļus, lai varētu turpināt norēķināšanos ar kreditoriem.
Savulaik "Krājbanka" un banka "Snoras" aizdeva bijušajam "airBaltic" akcionāram "Baltijas Aviācijas sistēmas" (BAS) vairākus desmitus miljonu eiro, savukārt BAS aizdeva un investēja līdzekļus "airBaltic". BAS nepildīja savas saistības pret bankām (saistības vairāk nekā 65,5 miljonu eiro apmērā), tāpēc "Latvijas Krājbanka" un "Snoras" realizēja komercķīlu, kas bija vienīgais nodrošinājums šiem aizdevumiem. Šo darījumu rezultātā "Atlantijas biroji" ieguva prasījuma tiesības pret "airBaltic".
Lai atgūtu aizdotos naudas līdzekļus, administrators 2013.gada 4.novembrī rīkoja prasījumu tiesību izsoli pret ''airBaltic", kurā gan neviens pretendents nepieteicās un izsole nenotika. Izsoles sākumcena bija prasījumu tiesību nominālvērtība - 51,7 miljoni latu jeb 73,56 miljoni eiro. Meklējot tālāko risinājumu, lai atgūtu aizdotos līdzekļus, pēc ilgstošām sarunām tika panākta vienošanās ar pašu "airBaltic" par prasījumu tiesību atpirkšanu.
Kā ziņots, Rīgas apgabaltiesa 2012.gada maijā nolēma sākt "Krājbankas" bankrotu. Bankrotu lūdza sākt tās administrators - revīzijas kompānija "KPMG Baltics" -, kas secināja, ka neviens no četriem saņemtajiem bankas sanācijas priekšlikumiem nav realizējams. Arī FKTK apstiprināja bankrota procedūru kā bankas maksātnespējas risinājumu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
